Tūristiem jābučo slēgtais bomis: Līgatnes pārceltuve strādā tikai 13 stundas 14
Ieklausoties sabiedrības, Līgatnes un Pārgaujas novadu iedzīvotāju viedoklī, nav radikāli mainīts Līgatnes pārceltuves darba laiks, kā tas bija sākotnēji plānots, – iecerēto četru stundu vietā tas samazināts tikai par stundu.
No 1. augusta Līgatnes pārceltuvei pār Gauju jauns darba laiks – no plkst. 7 līdz 20, kas ir par vienu stundu īsāks nekā pirms tam. Sākotnējā doma esot bijusi darba laiku noteikt no plkst. 8 līdz 18. “Šis ir optimāls laiks. Septiņos no rīta cilvēkiem vajag nokļūt uz darbu, savukārt astoņos vakarā viņi atgriežas atpakaļ,” skaidro Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Iespēja nobučot bomi…
Producente Leonarda Ķestere, kuras vasaras mītne ir Gaujas krastā pie Līgatnes pārceltuves, par jauno darba laiku pauda satraukumu: “Ko darīt tiem japāņu, somu, vācu, franču, itāļu, igauņu tūristiem, kuri joprojām domā, ka Latvija ir tūrismam draudzīga zeme, kurus es satiku vakar pilnīgā neizpratnē pie pārceltuves slēgtā bomja? Pārceltuve ir viena no tām tūrisma infrastruktūras “vistiņām, kas dēj zelta oliņas” ne tikai diviem novadiem – Līgatnes un Pārgaujas, bet visam Rīgas–Gaujas reģionam, visai Latvijai, kas izvirzījusi mērķi būt par pasaules tūrisma galamērķi. Bet tagad tūristiem, festivālu apmeklētājiem Cēsīs, Siguldā, Valmierā, Līgatnē vajadzēs bučot slēgto bomi, jo pārceltuve strādā saudzējošā režīmā.”
Producente stāsta, ka Latvijas simtgades sakarā esot pabijusi daudzās līdzīgās kultūrvērsturiskās vietās Igaunijā un Lietuvā un viņai sāpot sirds, skatoties, kā pretstatā mūsu kaimiņiem Līgatnes pārceltuves apsaimniekotāji pilnībā neizmanto dotās iespējas. “Ja visu grib izteikt naudā, tad pārceltuve, protams, ir naudas izšķērdēšana, tajā pašā laikā gan Līgatne, gan Straupe savās attīstības stratēģijās raksta, ka tūrisma attīstībai piesaistīs Eiropas naudu. Kāda jēga neskaitāmajām tūristu takām un iztērētajam finansējumam, ja Līgatnes pārceltuve nestrādā? Citur šādi objekti ir sakopti kā konfekte, mums pat nav kur uz tualeti aiziet. Mēs ar kaimiņiem šos tūristus redzam. Viņiem palīdzam, dodam ūdeni, stāstām, kur jābrauc, arī pārbaudām, vai netaisa nepatikšanas un nekurina, piemēram, ugunskurus. Es saprotu, ka pirms braukšanas tīmeklī vajag pārbaudīt informāciju par pārceltuves darba laiku, bet, ja jūs būtu, piemēram, japāņu tūrists, pamēģiniet atrast informāciju saprotamā valodā! Arī tūrisma informācijas centrs Līgatnē strādā tikai līdz plkst. 18,” saka L. Ķestere.
Pārceltuve pašvaldībām jādotē
“Daļēji varu piekrist Leonardas kundzei, bet galu galā pārceltuves darbību apmaksā Līgatnes un Pārgaujas novados deklarētie nodokļu maksātāji. Ja pārceltuvei nepieciešama tik liela pašvaldības dotācija, mums jāatsakās no citiem infrastruktūras objektiem vai sociālās palīdzības projektiem. No valsts līdz šim mēs neesam saņēmuši nekādu palīdzību,” informē A. Šteins.
Līgatnes pārceltuve juridiski pieder Dabas aizsardzības pārvaldei. 2013. gadā starp Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes un Pārgaujas novadu pašvaldībām noslēgta vienošanās, kas paredz prāmja apsaimniekošanu nodot pašvaldībām.
Līgatnes pārceltuves uzturēšanas izmaksas gadā ir apmēram 30 tūkstoši eiro, no kuriem apmēram 20 tūkstoši ir abu pašvaldību dotācija, bet nepilni 10 tūkstoši eiro ir pārceltuves pašu ieņēmumi. Uzturēšanas izdevumi ir atkarīgi no ieguldījumiem infrastruktūrā. 2013. gadā pārceltuvei veikts kapitālais remonts. Līgatnes pārceltuve iekļauta kuģu reģistrā, un līdz ar to tai regulāri jāveic kuģu sertifikācija. “Jāteic, ka Jūras lietu administrācija ir saprotoša un nepiemēro prasības, kādas tās būtu okeāna lainerim,” piebilst Līgatnes pašvaldības vadītājs. Pārceltuves remonts izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.
Vislielākās izmaksas veido darbinieku algas un nodokļi. “Pārceltuve vasaras sezonā strādā 13 stundas dienā septiņas dienas nedēļā.” Līdz šim bija nodarbināti trīs pārcēlāji, kas strādāja nepilnu slodzi. Tagad tiek nodarbināti divi pārcēlāji, bet viņiem slodze iznāk nedaudz lielāka par normatīvajos aktos noteiktajām 40 darba stundām nedēļā. “Darba alga nav liela, bet arī ieņēmumi no pārceltuves ir samērā zemi. Vasarā un brīvdienās ieņēmumi ir pietiekami, lai nosegtu izmaksas, bet ziemā nereti ir 1 – 3 klienti dienā. Tas ir tukšais periods, kas ir pilnībā pašvaldībai jākompensē.” A. Šteins atzīst, ka pie pārceltuves notiekošo var redzēt tiešsaistes režīmā, ko nodrošina videokameras. Šīs kameras ļauj prognozēt apmeklētāju plūsmu. “Nu nav tā, ka cilvēku pūļi stāvētu pie nolaistām barjerām. Protams, ir bijuši gadījumi, bet ne jau masveidīgi.”
Saīsina ceļu
Pārceltuve strādā, kamēr vien ir vaļā Gaujas ūdeņi, jo to izmanto ne tikai tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji nokļūšanai uz darbu. Vasarā, piemēram, ļoti daudz ogotāju un sēņotāju ceļas pāri Gaujai. Vietējiem iedzīvotājiem Līgatnes pārceltuve ir svarīga, lai pārkļūtu pāri Gaujai, jo tā ļauj saīsināt ceļa posmu no Līgatnes līdz Straupei no 50 km uz 14 km.
Prāmi veido divas kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks.
Līgatnes pārceltuves izmantošanas maksa
Kājniekiem un velobraucējiem vienā virzienā – 1 eiro
Vieglā automašīna, motocikls, pajūgs – 3,50 eiro
Mikroautobuss, traktors, vieglā automašīna ar piekabi – 5 eiro
Tūristu grupa vai kāzu svinētāji par braucienu turp un atpakaļ, nenokāpjot no pārceltuves, – 10 eiro
Avots: Līgatnes novada dome
Savukārt Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins savā tviterkontā raksta, ka meklē darbinieku pārceltuvei:
Turpinu meklēt atbilstošāko vīrieti, kurš vēlas apgūt Pārcēlāja amatu. Var būt aktīvs pensionārs. Raksti šeit vai zvani 29412602
— ainars steins (@ainarssteins) August 10, 2018
