Līgatne aicina ciemos un pārsteidz 1
Sestdien, 9.augustā, Līgatnē jau trešo gadu notika Papīra svētki. Neraugoties uz to, ka patlaban papīrfabrikā ražošana pārtraukta, divsimt gadus senā papīrražošanas vēsture nesaraujami saista Līgatnes vārdu ar Latvijā ražotu papīru. Līgatnes novada tūrisma informācijas centrā (internetā www.visitligatne.lv) varat gūt ieskatu par visdažādākajām ekskursijām un to maršrutiem. Skaistā Līgatnes apkārtnes daba, kultūrvēsturiskie objekti aicināt aicina.
– Mūsu šāgada tēma savukārt saistās ar vēstulēm. Aicinājām svētku viesus atcerēties, kā vēstules rakstījām senāk – uz papīra, ar tinti un zoss spalvu. Radošajās darbnīcās no plkst. 12 līdz 17 bija iespēja gan meistares Ilzes Dilānes vadībā izliet pašam savu papīra loksni, gan papīrmākslas darbnīcā “Viktora vēstules” apgūt rakstīšanu ar zoss spalvu. Iedvesmai darbnīcā “Dzejnieka vēstules” aicinājām iepazīties ar pazīstamu dzejnieku un rakstnieku rakstītām vēstulēm, savukārt par vēstuļu piegādi rūpējās pasta nodaļa “Lustūzis”, kas tikai 9. augustā darbojās Lustūža klints pagrabu alā. Ielūkojāmies arī pavisam senā rakstības vēsturē, jo katram bija iespējams iemācīties uzrakstīt vēstuli (vai vismaz savu vārdu) ķīļrakstā.
Tāpat rādījām svētku viesiem, kā Līgatnē svin Papīra kāzas, un ļāvām pāriem noskaidrot savu saderību, veicot dažādus pārbaudījumus.
Interesentiem bija iespēja doties ekskursijās pa Līgatnes takām, taciņām un alām, kā arī ekskursijas laikā uzrakstīt, nosūtīt un saņemt vēstules.
Par mūziku svētkos rūpējās Līgatnes pūtēju orķestris, bet bērnus un viņu vecākus Līgatnes kultūras nama mazajā zālē aicinājām noskatīties “Zīmējumu teātra” izrādi “7 pasakas par Ņukucīti”, kurā izmantotas Aivara Neibarta pasakas, – informē Līgatnes novada kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova.
Industriālais paraugciemats
Vērts iepazīt Līgatnes koka arhitektūru, uzzināt par industriālo celtniecību (papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Eiropas mērogā unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, kas 2011. gadā ticis atzīts par Latvijas uzvarētāju konkursā “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi”). Fabrikas īpašnieks saviem darbiniekiem bija uzcēlis koka rindu mājas, kurās varēja dzīvot, nemaksājot par dzīvošanu un arī par malku, elektrību un ūdeni. Arī dzemdību nama, slimnīcas pakalpojumi bija bez maksas, vienīgi bija krietni jāstrādā 12 stundas dienā (līdz 1905. gadam), pēc tam pārgāja uz 10 stundu darbu. Algas bija nedaudz zemākas nekā citās fabrikās, toties kāda sociālā aprūpe! Tāpēc te darbu bija atrast grūti, jo strādāšana fabrikā skaitījās prestiža. Arī tagad ēkas ir apdzīvotas, vienā iekārtota Amatu māja, kurā vietējie meistari gatavo brīnišķīgus izstrādājumus. Piemēram, Diāna Gustava smeļ papīru (izgatavo skaistas atklātnes, kāzu ielūgumus u. c.), Agnese Laudere veido dabas rotas…
Vietās, kur uzņemtas spēlfilmas
Dodoties ekskursijā pa visu Līgatnes ciematu, iespējams apskatīt dzīvojamās ēkas un publiskās iestādes – kultūras namu, slimnīcu, dzemdību namu, aptieku, izglītības iestādes. Varat ieskatīties alas pagrabos, kas atrodas smilšakmens iežos… Izstaigāt iecienītās Līgatnes dabas takas, kas vijas Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Taču, manuprāt, īpaši vērtīgi pabūt vietās, kur tapušas mūsu spēlfilmas.
Nepaejiet garām Līgatnes kultūras namam, ko 1897. gadā projektējis pirmais latviešu akadēmiski izglītotais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis kopā ar savu dēlu gleznotāju un zīmētāju Artūru Baumani. Tas saglabājis savu arhitektonisko savdabību. Zālē unikālas lustras un interjerus veidojis Valmieras teātra direktors Rūdolfs Pīlādzis. Uz foajē sienām izveidoti skatuves glezniecības iedvesmoti panno: skati no Raiņa lugām “Pūt, vējiņi!” un “Uguns un nakts”. Varbūt arī tāpēc te tapuši kolhoza dzīvi raksturojoši kadri filmai “Likteņa līdumnieki”.
Simtgadu sens ir Fāles nams. Tā detaļas izgatavotas Vācijā, sanumurētas un atvestas uz Līgatni, lai izveidotu papīrfabrikai viesu māju no Rīgas atbraukušajiem direktoriem. Vēlāk viesu māja pārtapa par fabrikas direktora Fāles māju, kas tajā dzīvoja līdz 1939. gadam. Kopš 1940. gada te darbojas bērnudārzs. Šis jūgendstila meistardarbs iemūžināts spēlfilmā “Ilgais ceļš kāpās” – aina, kur Marta Vācijā pastaigājas mājas priekšā. Starp citu, 11. oktobrī, ja būsiet atbraukuši uz konferenci “Jūgendstila arhitektūra ārpus lielajām urbānajām pilsētām Latvijā”, varēsiet šajā namā ieiet un ieraudzīt oriģinālās podiņu krāsnis!
Savukārt, ja gribat iejusties filmas “Sprīdītis ” noskaņās, jāapskata Anfabrikas klintis – 17 m augstas, iesarkanas. Pakājē vairāki taisnstūraini caurumi – te bijuši pagrabi, kuri jau sen pamesti. Zemākā ieža daļa kā šaurs klinšu bluķis guļ pār ūdeņiem – četrus metrus augstāk ir caurums – pagrabs. Šī vieta izraudzīta raganas buršanās epizodei. Vietējie stāsta – aktrise Antra Liedskalniņa tā iejutusies lomā, ka nejauši iekritusi vēsajā upē… Vajadzējis viņu ātri susināt.
Koks ir dzīvs!
– Vienkoču parka izveide sākās ar Kokamatniecības muzeja ieceri. 1999. gadā man radās iespēja iegūt īpašumā senu kokapstrādes darbnīcu. Tai vajadzēja atrast vietu, 2003. gadā to arī te atradām, toreiz tā bija aizaugusi, nekopta. Sākotnēji primārā man bija koktēlniecība, tad izveidoju pastaigu takas ar skulptūrām. Parku apmeklētājiem atvēru 2007. gadā, tā platība ir 9,25 ha. Šogad atklāts arī ilgi lolotais Kokamatniecības muzejs – ar seniem kokapstrādes darbgaldiem un instrumentiem, iekārtojums atbilst 19. – 20. gs. Mijai, – teic parka veidotājs un īpašnieks Rihards Vidzickis. Viņaprāt, visskaistākie, viskvalitatīvākie ir angļu firmas “Sheffild” kokapstrādes izstrādājumi, tādi ir arī viņa kolekcijā – ēveles no Viktorijas laikiem.
Viņš liek atskārst, ka koks ir dzīvs, tā šķiedras staigā – izstiepjas, saraujas, ir spriegumā! Nereti var sadzirdēt tā sprakšķus.
Parks pārsteidz – izvietoti dažādu vēsturisku celtņu maketi, piemēram, Nurmižu un Paltmales muižu maketi, Līgatnes papīrfabrikas pirmo papīra dzirnavu un BEIWERK vēsturiskā korpusa maketi u. c. Parkā ir apskatāma Latvijā pirmā smilšu maisu māja, kuras celtniecībā ir izmantotas arī citas naturālās būvniecības idejas. Vienkoču parks katru gadu apmeklētājus pārsteidz ar ko jaunu un nebijušu!
