Līgas Lazdiņas Berlīne 0
Līgas Lazdiņas personālizstāde “Nebeidzamā pilsēta” apskatāma galerijā “Istaba” līdz 7. aprīlim. Izstāde ir Līgas Lazdiņas kārtējais veltījums Eiropas lielpilsētai Berlīnei, kas kopš studijām Berlīnes Mākslas augstskolā kļuvusi par aizraujošu mākslinieces dzīves sastāvdaļu, galveno iedvesmas avotu un – joprojām centrālo tematiku gleznotājas darbos.
Šī ir jau mākslinieces trešā personālizstāde, kurā galvenā loma iedalīta Berlīnei.
“Gleznojot es mēģinu pietuvoties Berlīnes pārsteidzošām un košām pilsētas dzīves refleksijām. Tie ir stāsti par Berlīnē man saistošām vietām, sastaptajiem cilvēkiem, viņu attiecībām, par piedzīvojumiem un vidi, kas iedvesmo. Dzīvojot šajā pilsētā, uzmanību saista daudz zīmīgu vietu, arī bagātais kultūras, mākslas un ikdienas informatīvais slānis veido jaunu ētisko un estētisko pieredzi. Ikviens no maniem darbiem apzināti vai dažkārt neapzināti ir tiekšanās attēlot pēc iespējas objektīvāku Berlīnes pilsētas ainavu un tās dzīvi, atklāt tai individuāli raksturīgo un aktuāli skaisto. Tā ir sastapšanās ar ļoti neparastu, dīvainu un savdabīgu, dzīvespriecīgu, košu un reizē mežonīgu kultūru, pilsētvidi un atmosfēru, kas pārsteidz un piesaista,” tā māksliniece.
Pilsētvides tēlojums nav vienīgais uzdevums, ko L. Lazdiņa risina savos darbos. Tam pāri stāv interese par māksliniecei būtiskāko glezniecībā un konkrētā pilsēta kalpo vien kā spēcīgs izaicinājums un impulss iespējai to apliecināt. Mākslinieces gleznotie Berlīnes parki, vasaras kafejnīcas, ielas, pagalmi un nostūri ir pilni pulsējošas dzīves. Darbi attaino pilsētas daudzkrāsaino ikdienu, vairāk uzmanības vēršot uz it kā nejaušu kadrējumu un pilsētas nostūru ainiņām, tādējādi ļaujot pietuvināti sajust īsto pilsētas garšu.
Bieži izmantotā saules gaisma padara māksliniecei tuvo izteikto gaismēnu īpaši kontrastainu. L. Lazdiņas glezniecība ir atšķirīga un atpazīstama arī īpašā kolorīta dēļ, izmantojot košas, dzīvespriecīgas, tīras krāsas. Vienkāršotās formas padara darbus lakoniskākus, dinamiskākus un dekoratīvākus, tādējādi papildinot gleznieciskās kvalitātes.
L. Lazdiņa atklāj: “Būtiska loma tēlojumā ir noskaņai. Mani sajūsmina tādas pilsētas ainavas daļas kā parki, ielas, pagalmi, kafejnīcas, metro stacijas. Vietas, kurās pilsēta ir dzīvāka un dabiskāka, kur kopējā atmosfēra savā krāsu bagātībā iedvesmo un veido savus nosacījumus man tik tuvajai dzidru un tīru krāsu paletei. Tā tiecas uz vizuāli krāsainu pārsteigumu un piedalās krāsu un formu sintēzē, kur vienlīdz svarīgs ir kā tēlojošais, tā dekoratīvais komponents. Dekoratīvisms manos darbos veido attēla spožumu un dinamiska dzīvīguma atmosfēru, kas pastiprina reālismu un galarezultātā darbiem piešķir gandrīz taustāmu raksturu. Tā ir sava veida ārišķīga greznība, kāda Berlīnei arī pieder, un kas pakārtojas manai glezniecības izjūtai, ar kādu vēlos panākt sava redzējuma iznākumu. Mani darbi, protams, ir subjektīvs skatījums uz šīs pilsētas ainavu, kurā ir daudz eklektikas un kas ir mītiska, mūžam jauna, vilinoša un aizraujoša gara pilna. Es ļoti pārliecinoši jūtu, ka daba un pilsētas ainava ir manas šā brīža glezniecības neatņemams iedvesmas avots kā konceptuāla uzstādījuma sastāvdaļa.”
