Līga un Jānis – dubultspēks. Riekstiņu ģimenes spēka avoti 0
Riekstiņu tandēms – Līga un Jānis! Īsti latvisks, spēcīgs un muzikāls pāris. Pašlaik Līga un Jānis par savu galveno spēka avotu uzskata meitiņu Emīliju. Sarunā abi atklāj, kas vēl viņiem sniedz mieru un labsajūtu.
Mūžīgi svinēt satikšanos
Līga un Jānis iepazinās 2011. gada nogalē mūzikas un mākslas festivālā Bildes. Togad tajā uzstājās gan Jānis un grupa Tumors, gan dvīņumāsas Līga un Zane, kuplinot grupas Stardust skanējumu kā fona dziedātājas.
Līga: “Togad Jāņa brālis Pēteris vadīja Bildes. Pie sevis nodomāju – vienreiz taču gribu iepazīties ar tiem brāļiem Riekstiņiem! Liktenis šo iespēju man piespēlēja.”
Iepazīšanās notika visai romantiski. Jānis muzicējot savainoja pirkstu, pēc palīdzības devās tieši uz māsu ģērbtuvi, un veiksmīgi – Līgai līdzi bija plāksteri. Jānis smaida vien, atceroties šos plāksterīšus, jo tie bija rotāti ar mikipeles bildītēm.
“Sākumā svinējām satikšanās datumu katru mēnesi. Grūtāk kļuva, kad bija jau jāskaita 25. mēnesis… Lai atzīmētu svarīgo dienu, apzināti negājām uz darbu. Bija gan velopikniki, gan pārvarēti tramplīni – salauzti bagāžnieki un gandarījuma zilumi, gan odu pārpilna nakšņošana Garciema pludmalē. Galu galā tie ir mūsu svētki!”
Apsveikt svarīgajā dienā
Līgu un Jāni bieži vien aizmirst apsveikt vārda dienā. To viņi – katrs atsevišķi – piedzīvojuši ne reizi vien. Tagad ir citādi, jo Līga un Jānis ir dubultspēks! Ja neviens cits, vismaz paši atceras un apsveic viens otru.
Līgai ļoti patīk vasaras saulgriežu svētku svinēšana vīra ģimenē. Vadonis un kurators ir Jāņa tētis Juris. Ir gan tradīcijas ar dziļām saknēm, gan jauninājumi. Kad tumsiņā tiek iedegtas lāpas, iet vaļā latvju danči. Knapi var saredzēt, kur likt kāju, bet visi braši lec pāri saknēm. Vēlāk sākas vārdu spēles pie ugunskura, gaidot, kad ausīs saule. Visu pavada putnu čaloņa.
Otrajā dienā ir pamatīga izkustēšanās. Notiek gan badmintona mači, gan saules bumbas spēlēšana, kas ir tas pats futbols. Nereti ir kārtīgi lijis, bet tas nevienu neattur aizrautīgi dzenāties pakaļ bumbai, laimīgi šļūkt pa slapjo zāli. Jānis atzīst, ka viņam īsti netīk staigāt ar vainagu galvā – tā kā spiež, lāgā nevar redzēt… Kādu laiku nēsā, bet vēlāk uzkarina zarā. Daudz būtiskāks par vainaga rotu ir kopīgs svinēšanas prieks.
