Līga Kozlovska: Ir nepieciešami “burkāni”, lai jaunie ārsti aizietu strādāt uz laukiem 32
“Ir nepieciešami šie burkāni lauku atbalstam reģionos, lai, pirmkārt, jaunie ārsti aizietu strādāt uz laukiem. Tā dara Portugāle un Somija, un tā dara visas attīstītās valstis, kas rūpējas,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un 14.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja (ZZS) Līga Kozlovska, diskutējot par primāro veselības aprūpi Latvijā un ārstu piesaistīšanu darbam lauku reģionos.
“Lai būtu kā Ulmaņlaikā! Ulmaņlaikā arī bija piemaksas daudz lielākas tieši laukiem, nekā strādājot jebkurā specialitātē Rīgā. Šeit nevajadzētu būt skaudīgiem, nenovīdīgiem, šeit ir jābūt izpratnei. Ja mēs gribam, lai laukos dzīvo cilvēki un saņem veselības aprūpi, tad primārā veselības aprūpe ir pats pirmais solis. Ja nebūs ārstu un ārstu palīgu, tad arī lauki paliks vēl tukšāki – skolas nav, pastu nav, pārvaldnieku nav, sociālie darbinieki kaut kur izkaisīti, un vienīgais, kas vēl paliek, ja vēl ir baznīca un ģimenes ārsts,” tā iezīmēja nākotnes perspektīvu Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska, ja netiks sniegts lielāks atbalsts lauku reģionos strādājošajiem ārstiem.
Kozlovska piekrīt, ka tā ir “lauku cilvēku problēma”, taču vienlaikus būtu visiem jāveido izpratne par to. “Mums jāizglītojas pašiem un jādod šī informācija arī visiem Rīgas kolēģiem. Es saprotu, ka Rīgas kolēģiem arī ir sava sāpe! Viņiem ir dārgāka īre ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai,” piebilda Kozlovska. Viņa gan uzsvēra, ka no šā gada janvāra esot palielinātas prakses uzturēšanas izmaksas un arī aizvietošanas iespējas vienam ģimenes ārsta komandas loceklim. Pie tam no 1.jūnija ģimenes ārsta praksē būs arī papildus darbinieks, kas paplašina komandu, informēja Kozlovska par jaunumiem ģimenes ārstu darba praksēs.
“Un šī paplašinātā komanda ar valsts apmaksāto darbinieku nodrošinās mūsu pacientiem labāku aprūpi. Viņi vairāk tiks izsaukti uz skrīningiem, vairāk attīstīsies digitalizācija, jo mēs ar to mazo komandu vienkārši ar to visu nespējam tikt galā! Es tiešām negribētu, lai Rīgas ģimenes ārsti apvainojas, – šeit ir tikai izpratnes jautājums -, un galu galā mēs zinām, ka viena trešā daļa no visiem Latvijas ģimenes ārstiem ir pensijas vecumā. Un pensijas vecumā viņu visvairāk ir laukos. 152 ģimenes ārsti būs nepieciešami uzreiz tuvākajos gados, jo viņi uzreiz aizies pensijā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) kopā ar pašvaldībām šogad mēģinās noteikt valstī vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju – ģimenes ārstu prakšu un otro pieņemšanas vietu, kā arī feldšerpunktu – skaitu un izvietojumu, tā 22.maijā aģentūru LETA informēja ministrijā.
22.maijā norisinājās VM un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunas. Tajās veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra pašvaldības kā nozīmīgu partneri iedzīvotājiem pieejamas veselības aprūpes veidošanā. Viņš uzsver, ka tieši pašvaldības savu iedzīvotāju vajadzības pārzina vislabāk.
“Pats esmu apmeklējis gandrīz visas slimnīcas, pārzinu iespējas un arī problemātiku pakalpojumu kartēšanā. Vēlos akcentēt, ka turpmākā sistēmas pilnveidošana notiks ciešā sadarbībā ar pašvaldībām – gan primārajā, gan sekundārāja aprūpē, un, kas īpaši būtiski, paliatīvajā aprūpē,” teica veselības ministrs.
Saskaņā ar otrdien, 21.maijā, valdībā pieņemto informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” kopā ar pašvaldībām jau šogad ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu. Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar pašvaldībām noteiks – vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu – ģimenes ārstu prakšu pamatprakšu un otro pieņemšanas vietu, kā arī feldšerpunktu izvietojumu un skaitu. Kartējumu plānots pabeigt 2024.gada nogalē un pēc tam aktualizēt ik gadu.
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka pašvaldības iesaiste un atbalsts reģionos ir nepieciešams arī pacientu nokļūšanas nodrošināšanai līdz ģimenes ārstu praksei, kā arī prakses nodrošināšanai ar atbilstošām telpām. Pēc NVD datiem šobrīd reģionos brīvas ir astoņas ģimenes ārsta prakses vietas, bet 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, tāpēc aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa.
Pašvaldību iesaiste nepieciešama arī stacionāro un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanai. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu – 36 slimnīcas visā Latvijā, VM vērtē turpmāku medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību.
Plānots, ka līdz 2025.gada aprīlim tā iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānotas ieviest 2026.gada 1.janvārī, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un materiāltehnisko nodrošinājumu.
