Līga Bērziņa: Latvijā bieži vien vardarbība ir normalizēta 44
Vardarbība skolās, mobings Latvijas izglītības iestādēs ir ilggadēja problēma. Nesen veikts Rīgas Stradiņa universitātes pētījums parāda, ka vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā bulingu, mobingu jeb savstarpējo vienaudžu vardarbību un ņirgāšanos ir pieredzējuši ap 40% 1.-9. klases skolēni. Kāpēc mums šis rādītājs ir tik augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm? TV24 raidījumā “Uz līnijas” situāciju komentē Līga Bērziņa, pedagoģe, “Kiva” programmas treneru koordinatore, platformas “uzvediba.lv” vadītāja.
“Es domāju, ka tas procents ir daudz augstāks. Protams, tas ir mans personiskais viedoklis, jo tas ir tas, ko mēs piedzīvojam, strādājot, piemēram, ar vardarbību darba vidē, kas ir viena no manām specialitātēm,” skaidro Bērziņa.
“Es strādāju ar pieaugušajiem ar sarežģītu uzvedību. Tas, ko mēs redzam, kad arī pieaugušajiem izstāsta, kas ir vardarbība darba vidē, vardarbības ziņojumu līmenis pieaug, jo arī pieaugušie sāk atpazīt, piemēram, tas, ka uz tevi katru dienu darba vidē kliedz, nav normāli un tā ir vardarbība,” viņa turpina.
“Tas, ko mēs varam cerēt, ka tajā brīdī, kad vairāk runāsim par to, kas ir un kas nav vardarbība, šis bulinga atpazīstamības līmenis pieaugs. Diemžēl šeit iepriecinošu ziņu nav,” bilst programmas treneru koordinatore.
Atbildot uz jautājumu, vai ir rasts konkrēts izskaidrojums, kāpēc Latvijā situācija ir tik slikta, Līga Bērziņa norāda, ka to jājautā zinātniekiem un antropologiem, bet raugoties no darba pieredzes, Latvijā bieži vien vardarbība ir normalizēta.
“Piemēram, runājot par ko kā pedagogi izturas pret bērniem. Tā pati kliegšana vai tie paši kolektīvie sodi, vai kāda konkrēta bērna izslēgšana no grupu darbiem. Mums pavisam nesen bija gadījums, kad pedagogs klases priekšā pasaka – “ja es būtu tā bērna klasesbiedrs, tad es ar viņu nedraudzētos” – un ar vienu teikumu pilnīgi pietiek, lai mēs strādātu ar konkrētu klasi visu gadu,” stāsta Bērziņa.
