Pavisam citāds skudru pūznis un Ziemassvētku vakara kuģelis – lietuviešu manierē 0
Lietuviešu skudru pūznis atšķiras no mūsējā, ko parasti gatavojam no drumstalās saberztiem cepumiem un iebiezinātā piena.
Kā top kaimiņu gardums “skruzdelynas”, kuru var likt arī Ziemassvētku galdā, un viens no tik ļoti iecienītajiem lietuviešu kartupeļu ēdieniem kuģelis, savās pavārmākslas prasmēs dalās Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Jolanta Nagle.
Ziemassvētkos Nagļu ģimene allaž dodas pie Jolantas mammas uz Lietuvu, Paberžiem, kur viņus gaida mielasts ar pašu saimē iecienītiem ēdieniem.
Lietuviešiem līdzīgi kā pie mums senās tautas paražas savijušās ar kristīgajiem svētkiem – vakaru pirms Kristus dzimšanas viņi sauc par Kūčios, galdā jābūt 12 dažādiem ēdieniem, taču bez gaļas, jo vēl spēkā gavēnis.
Šogad pārmaiņas pēc Ziemassvētkus svinēšot tepat Latvijā. Lai kā Jolanta centusies mammu pierunāt galdu klāt vienkāršāk un mūsdienīgāk, nekā – pīrādziņiem jābūt!
Lietuvieši brīnās par pelēkajiem zirņiem
“Mammīte atbrauks pie manis ar jau gataviem pildījumiem no magonēm un sēnēm, kurus parasti liekam gan krāsnī ceptos, gan eļļā vārītos pīrāgos. Es gatavošu mīklu, un abas kopā darbosimies pa virtuvi,” pasmaida saimniece un piebilst, ka būšot arī latviešu ēdieni, kādus lietuvieši negatavo.
Atklājums bijis pelēkie zirņi ar gaļiņu un sīpoliem un saldie ēdieni. “Kad aizvedām pelēkos zirņus uz Lietuvu, visi domāja, ka rieksti, un jūsu saldie ēdieni – maizes zupa, buberts, debesmanna – mums tādu nav.”
Jolanta ir lietuviete, kas ieprecējusies latviešos. Ar vīru Dzintaru saskatījušies jau 9. klasē, kad Ģiedraiču vidusskolas skolēni ciemojušies Baltinavā. “Toreiz to sauca par internacionālo draudzības klubu un es biju prezidente. Dziedājām, dejojām, iepazināmies, sākām sarakstīties un braukt viens pie otra ciemos, līdz salaulājāmies.”
Kādu laiku jaunā ģimene padzīvojusi Lietuvā, taču drīz vien pārcēlusies uz vīra dzimteni. Nu jau 25 gadus Jolantas mājas ir Latvijā, visu šo laiku viņa strādā Rīgas Lietuviešu vidusskolā – sākusi kā lietuviešu valodas skolotāja, bet pirms četriem gadiem konkursā ievēlēta direktores amatā.
Kartupeļiem vajag tarku
“Tarkuosim kartupeļus,” nosaka saimniece un galda vidū noliek katra lietuvieša ģimenē svarīgu aparātu tarku jeb – latviski – elektrisko rīvi. Kā citādi lai sasmalcina lērumu tupeņu, kas vajadzīgi slavenajiem cepelīniem un pankūkām, kā arī kuģelim, ko šodien apņēmusies pagatavot Jolanta.
Ja kāds domā, ka tas ir tradicionāls latgaliešu ēdiens, lietuvietim labāk nemēģiniet iestāstīt… Kuģeļa maisījumā kopā ar kartupeļiem parasti izmanto arī gaļu – ar sīpoliem saceptu bekonu –, taču šoreiz taps sacepums, kuru var baudīt arī gavētāji un veģetārieši.
Tradicionāls pildījums ir biezpiens, bet Jolanta to izmantos mērcei. “Sastāvdaļas var samaisīt vienā masā vai arī likt kārtu kārtām – kartupeļus, gaļu, biezpienu,” viņa skaidro.
Stingrākam sacepumam par šķidrumu jāizmanto uzkarsēts piens, kas grib mīkstāku, vijīgāku, lai ņem kefīru. To var gatavot kā pamatēdienu vai piedevu ikdienas vai svinību maltītei.
Jo resnākas, jo gardākas
“Ja vien Latvijā varētu nopirkt labas cūku zarnas, uz Ziemassvētkiem kuģeļa vietā es izvēlētos vedarai,” nosaka saimniece. Vienu no senākiem lietuviešu ēdieniem gatavo cūkas zarnu apvalkā, kas pildīts ar kuģeļa maisījumam (tikai bez olas) līdzīgu masu.
“Zarnā, kas pirms tam izmērcēta pienā, lai noņem specifisko smaržu, sabāž pildījumu, aizsien galus, sabaksta ar kociņu, lai tvaika dēļ desa neuzsprāgst, un liek cepeškrāsnī. Izvēloties lēno gatavošanu 160 °C temperatūrā, jārēķinās ar divām stundām.”
Piedevās – gaļas un sīpolu mērcīte, krējums, brūkleņu ievārījums. Kad Jolanta ciemojas pie mammas Lietuvā, viņa allaž meitai pagatavo vedarai. Lietuvā gan tirdziņos, gan lielveikalā varot nopirkt kvalitatīvas zarnas, turklāt – jo resnākas, jo desas sanāk garšīgākas.
Kas kaimiņiem uz kārā zoba
Pašu slavenāko lietuviešu saldumu šakoti mājās pagatavot nav iespējams, ja vien nav iegādāta speciāla ierīce ruļļa veidā, kuru griež pie uguns un lēnām pilina virsū mīklu. Pa kādam “zarainim” (tulkojumā no lietuviešu valodas) no Lietuvas uz Rīgas Lietuviešu skolu parasti atvedot ciemiņi.
Jolantai labāk garšo trapusis – tā lietuvieši sauc šakota cietāko, kraukšķīgāko versiju, otra ir mīkstāka. Liela izmēra zaraiņus kaimiņi iecienījuši pasūtināt uz kāzu svinībām, kad tos izmanto arī par laimes akām, jo vidus konditorejas veidojumam, kas atgādina eglīti, ir tukšs.
Lietuviešu Ziemassvētkiem vairāk piestāv cepumiņi ar magonēm kūčiukai, kuru nosaukums atvasināts no svētku senā nosaukuma Kūčios. Ēd tos kopā ar biezu ķīseli. “Mūsu ģimenē mamma ķīseli vāra no dzērvenēm, ļoti iecienīts ir arī no magoņu piena,” stāsta Jolanta.
Magones lietuviešu tradicionālajā virtuvē izmanto bagātīgi – no tām gatavo pildījumu pīrādziņiem un virtuļiem, pilda šimtalapī jeb beķerejas meistardarbā simtlapī.
Jolanta stāsta, ka pašus garšīgākos cepot vienā no Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Dzūkijā. Dāsni magones tiek kaisītas arī viņas skudru pūznī.
“Es pat nedomāju, ka tik skaisti sanāks, jo sen nebiju tos gatavojusi,” par iznākumu priecājas saimniece, tomēr piebilst, ka mīklu varot izrullēt vēl plānāku. Mērci taisot pirmo reizi, jo bērnu dienās eļļā vārītos, kraukšķīgos mīklas plācenīšus parasti saldinājuši ar medu.
Kad latvieši ar lietuviešiem satiekas
No nelielās skoliņas ar deviņiem bērniem Rīgas Lietuviešu vidusskola izaugusi par izglītības iestādi ar 435 audzēkņiem, tiesa, lielākoties te mācās latvieši.
Līdzās mācību programmai valsts valodā bērni jau no 1. klases trīs līdz četras stundas nedēļā apgūst lietuviešu valodu, skolā tiek svinēti Latvijas un Lietuvas valsts un gadskārtu svētki, koptas tautu tradīcijas.
Kad Ziemassvētki pavadīti, februāris nāk ar skaļiem Meteņiem – maskošanos, Mores (speciāli izgatavota lelle) dedzināšanu un pankūku izēšanos. “Meteņdienā cepam pankūkas – jo lielākas, jo labāk, lai saulīte ātrāk uzspīd!” smaidot stāsta Jolanta.
Vispirms skolas pagalmā nosvilinot Mori un tad ķeroties pie pankūkām, kuras iepriekš pagatavojuši vecāki. Atsaucība esot tik liela, ka pietiekot ne tikai bērniem, bet arī skolotājiem. Direktores audzināmajā klasē kāds tētis allaž uz Meteņdienu sacepis simt lielas plānās saulītes.
Lietuviešu tradicionālo virtuvi bērni palaikam izgaršo skolas ēdnīcā, kad vadītāja Zita pagatavojusi žemaišu pankūkas. Mīklu tām gatavo gan no nevārītiem, gan vārītiem kartupeļiem. Tupeņi jānomizo un jāsarīvē, novārītiem jānoņem miza un jāsamaļ gaļas mašīnā.
Pievieno olu, nedaudz kartupeļu cietes, sāli un gatavo plāceņus, kurus pilda ar vārītu maltās gaļas, smalki sagrieztu sīpolu, piparu un sāls maisījumu. Cep uz pannas eļļā, sanākot līdzīgi cepelīniem, tikai plakani, ēd kopā ar krējumu vai cauraudzīti, kas sacepts ar sīpoliem.
Ja nav laika tik daudz noņemties, Jolanta iesaka izcept pašas vienkāršākās un gardākās kartupeļu pankūkas – sarīvē kartupeļus, piešauj sāli un cep uz pannas karstā eļļā, kamēr pankūciņai kraukšķīga garoziņa, bet vidus vēl mīksts. “Nevajag ne olas, ne miltus, ja šķiet, ka neturas kopā, vajag drusku saplacināt, un ēdiet tās ar aveņu zapti!”
Jolantas izvēle
12 ēdieni Ziemassvētku vakaram
* Cepta karpa
* Siļķe kažokā
* Kuģelis ar cukīni vai burkāniem
* Dārzeņu salāti
* Pīrādziņi ar sēnēm
* Pīrādziņi ar magonēm
* Marinētas sēnes
* Skruzdelynas jeb skudru pūznis
* Kūčiukai magoņu cepumi
* Dzērveņu ķīselis
* Augļu kompots
* Maize
Receptes
Ziemassvētku vakara kuģelis
1. Gatavo kuģeli
Sarīvē smalki 4–5 lielus kartupeļus, pievieno olu, ļoti smalki sagrieztu sīpolu un sasmalcinātu ķiploka daiviņu, pieber sāli un visu samaisa.
Pievieno uz nedaudz rupjākas rīves nekā kartupeļiem sarīvētu pusi cukīni un pielej 100 ml kefīra (var karstu pienu).
Ietauko cepamo formu ar eļļu, ielej kuģeļa masu un liek cepties cepeškrāsnī 180 °C temperatūrā apmēram stundu. Gatavam kuģelim virsai jābūt brūni apceptai, iekšpusei – mīkstai.
2. Gatavo mērci
Izberž caur sietu biezpienu, pievieno krējumu, nedaudz sasmalcinātu ķiploku, sasmalcinātus zaļumus. Kuģeli pasniedz ar mērci, arī krējumu vai brūkleņu ievārījumu.
Skudru pūznis
1. Gatavo mīklu un cep plācenīšus
Sakuļ bļodā 2 olas, iesijā caur sietu 200 g miltu, pieber šķipsnu sāls un sparīgi mīca mīklu vismaz 10 minūtes, arī sitot pret galdu vai izdauzot ar mīklas rulli.
Ietin plēvē un liek uz pusstundu ledusskapī.
Noziež darba virsmu ar eļļu, mīklu sadala nelielos gabaliņos un katru izrullē, cik vien plānu un caurspīdīgu var.
Pannā uzkarsē eļļu, liek plācenīšus cepties no abām pusēm zeltaini brūnus. Uz salvetes notecina eļļu.
2. Gatavo mērci
Izkausē pannā 200 g medus, 100 g cukura, 30 g sviesta, 2 ēdamk. krējuma, 2 ēdamk. ūdens un vāra, līdz sabiezē.
3. Gatavo skudru pūzni
Liek pamīšus vienu plācenīti virs otra, lai veidojas kā eglīte, pa vidu aplej ar mērci un uzkaisa magones. Lauž pa gabaliņam un pamērcē mērcē.
