Lietuviešu rakstniece Vanagaite, kura apsūdz tautasbrāļus holokaustā, viesojas Latvijā 34
Sestdien, 4. novembrī, plkst. 17 Žaņa Lipkes memoriālā notiks tikšanās ar plašu un pretrunīgu rezonansi izraisījušo lietuviešu rakstnieci un publicisti Rūtu Vanagaiti, LA.lv uzzināja muzejā.
Pērn Lietuvā tika izdota Rūtas Vanagaites grāmata “Mūsiškiai” (“Mūsējie”), kurā aprakstīta vietējo iedzīvotāju līdzdalība holokaustā. Īsā laikā tā izraisīja plašas diskusijas un visai pretējas reakcijas. Žaņa Lipkes memoriāls uzaicināja grāmatas autori uz publisku sarunu muzejā, lai iztaujātu viņu par grāmatas tapšanas procesu, tās likteni pēc iznākšanas un attieksmi pret sarežģītajiem holokausta vēstures jautājumiem Lietuvā. Rūtas Vanagaites sarunas biedri būs vēsturnieks, holokausta pētnieks Kaspars Zellis un muzeja Ebreji Latvijā direktors, vēsturnieks Iļja Ļenskis.
Lietuviešu dramaturgs Marjus Ivaškevičs, kurš ir pazīstams ne vien ar lugām un prozas darbiem, bet tāpat ar iznīcinātās ebreju kopienas vērienīgo pieminēšanas iniciatīvu dzimtajos Molētos (MOLETAI (Malat) PROJECT), augstu novērtēja Vanagaites grāmatu: “Rūtas grāmata paveica svarīgu misiju – izraisīja lietuviešiem šoku, nostādīja mūs fakta priekšā ar visām drausmīgajām un asinis stindzinošajām detaļām. Pēc tam jau bija iespējams sākt meklēt izeju no šī šoka.”
Tomēr ne visiem attieksme pret Vanagaites grāmatu un to pavadošo publicitāti bijusi tikpat pozitīva attieksme, turklāt pati rakstniece aktīvi komunicēja ar Krievijas medijiem. Vēl pagājušajā nedēļā viņa publiski apgalvoja, ka viens no Lietuvas nacionālo partizānu komandieriem Ādolfs Ramanausks-Vanags “nav nekāds varonis”, bet, iespējams, parakstījis sadarbības līgumu ar padomju okupācijas varas drošības dienestiem un pēc apcietināšanas 1956. gadā nevis spīdzināts, bet mēģinājis izdarīt pašnāvību. Savukārt viņas dzīvesdraugs, Simona Vīzentāla centra direktors Jeruzalemē Efraims Zurofs izteicās, ka Ramanausks-Vanags, iespējams, bijis saistīts ar ebreju holokaustu.
Lietuvas vēsturnieki vienprātīgi uzsvēruši, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai. Viņi atsaukušies uz publiski pieejamām mediķu uzziņām, kas neatstāj nekādu iemeslu apšaubīt, ka Ramanausks-Vanags ticis nežēlīgi spīdzināts, un vienlaikus norādījuši, ka nav nekādu datu, ka viņš būtu piedalījies holokaustā.
Vanagaites izteikumi Lietuvas sabiedrībā nekavējoties izraisīja asu reakciju. Izdevniecība “Alma littera” pavēstīja, ka pārtrauc sadarbību ar rakstnieci, norobežojas no viņas izteikumiem un izņem no apgrozības visus viņas darbus, kuru skaitā ir arī pērn izdotā un visai pretrunīgi vērtētā grāmata “Mūsējie”, kurā viņa pievēršas jautājumam par lietuviešu dalību ebreju holokaustā, cita starpā daudz atsaucoties uz PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) nopratināšanas protokoliem un tā izpelnoties vēsturnieku kritiku par neprofesionālismu un paviršību.
Piektdien portālā “Delfi.lt” tika publicēts Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centra vēsturnieka Darjus Juoža skaidrojums, ka Ramanausks ticis vervēts sadarbībai ar okupācijas varas drošības dienestu, kura redzeslokā viņš nonācis saistībā ar audzēkņu izspēlētu joku ap Ļeņina krūšutēlu. Viņam pieprasīts ziņot par audzēkņiem un, nevēlēdamies to darīt, viņš aizgājis mežā. Kā izteicies Juodis, ja partizānu lietas lasītu tā, kā to darījusi Vanagaite, katru dienu varētu nākt klajā ar kādu “sensāciju”.
Kā tagad savā atklātajā vēstulē raksta Vanagaite, fakti, kurus atklājis Juodis, kurš detalizēti pētījis Ramanauska-Vanaga lietu, viņai neesot bijuši zināmi un viņu šokējuši.
“Šobrīd es atklāti atzīstu, ka manis paustais viedoklis par to, ka Ādolfs Ramanausks-Vanags nav pieredzējis spīdzināšanu, bet savainojies pats, bija pilnīgi maldīgs un balstīts uz meliem, kas fiksēti lietās, cenšoties slēpt spīdzināšanas pēdas. Ļoti nožēloju savus pārsteidzīgos un augstprātīgos publiskos komentārus,” viņa paziņojusi.
Lietuvas Seims gatavojas 2018.gadu pasludināt par Ādolfa Ramanauska-Vanaga gadu, jo nākamgad aprit simt gadi kopš viņa dzimšanas.
