Lietuvieši varētu Latvijā būvēt jaunu prāmi 0
Lietuvas prāmju kompānija “Smiltynes perkela”, kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā, ziņo LETA.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.
Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgāējus un velobraucējus.
Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs “Smiltunes perkela” prāmji.
Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.
Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, šāda kuģa būve varētu izmaksāt 12 līdz 18 miljonus eiro.
“Smiltynes perkela” izziņojusi tirgus konsultācijas, bet starptautisku konkursu par prāmja būvi plāno izsludināt septembrī.
Kā norādījis Čaks, prāmi varētu būvēt gan Lietuvā, gan kādā no uzņēmumiem, kas darbojas apkārtējās valstīs, piemēram, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Somijā vai Norvēģijā.
Siltajā gadalaikā pasažieru un automobiļu plūsma pāri Kuršu jomai īpaši pieaug nedēļas nogalēs, kad jau no piektdienas vakara veidojas rindas pie prāmjiem Klaipēdas pusē, bet svētdienās – pretējā jomas krastā. Ziemā, kad ceļotgribētāju nav tik daudz, vienu no saviem prāmjiem kompānija pat neizmanto.
Šogad pirmajā pusgadā “Smiltynes perkela apkalpojusi 7500 automobiļus jeb par 2% vairāk nekā attiecīgajā laikposmā pērn, savukārt apkalpoto pasažieru skaits sarucis par 10% – līdz 937 000. Kā norādījis Čaks, tas saistīts ar silto ziemu, kad prāmju satiksmi izmantojuši mazāk zemledus makšķernieku, bet tas nenozīmē, ka vasarā uz Kuršu kāpām ceļotu mazāk cilvēku.
