Lietuvieši pret PBK nekaunību 0
Lietuvas otrs lielākais kabeļtelevīzijas operators “CGates” pirmdien pārtrauca Pirmā Baltijas kanāla (PBK) apraidi, reaģējot uz piektdien kanālā pārraidītā raidījuma “Cilvēks un likums” tendenciozitāti. Raidījums bija veltīts 1991. gada 13. novembra slaktiņam Viļņā, kurā tiek apgalvots, ka tā izraisīšanā vainojami lietuvieši, bet PSRS spēka struktūras attēlotas pozitīvā gaismā.
Vainu noveļ uz lietuviešiem
Raidījums sākas ar PSRS laikus slavinošu patosu. Vadītājs norāda uz Lietuvas neatkarības deklarāciju, kas pieņemta 1990. gadā un neesot bijusi likumīga no PSRS likumdošanas viedokļa. Tālāk seko intervijas ar PSRS VDK darbinieku Mihailu Golovatovu, kurš 1991. gada 13. janvārī komandēja padomju specvienības “Alfa” uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim un, līdzīgi kā citas intervētās personas, starp kurām ir arī bijušie Lietuvas VDK darbinieki un vietējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļi, noliedz, ka šāds uzbrukums noticis. Tas tiek traktēts kā kārtības ieviešana, jo tolaik Lietuvā neesot bijis iespējams uztvert pirmo PSRS televīzijas kanālu, tādēļ bijis nepieciešams pārņemt savā varā Lietuvas televīziju. Golovatovs pauž izbrīnu, ka pēc tanku ierašanās pie televīzijas torņa cilvēki nav izklīduši. Balstoties uz it kā aculiecinieku stāstīto, tiek izvirzīta versija, ka patiesībā PSRS spēki nav šāvuši, bet gan šāvienus raidījuši “lietuviešu provokatori” – snaiperi, kas atradušies uz pretējās mājas jumta. Raidījums beidzas ar to pašu padomisko patosa noti, atgādinot, ka izaugusi vesela paaudze, kas neinteresējas par PSRS laiku vēsturi un nezina “patieso” notikumu gaitu. Kabeļtelevīzijas “CGates” pārtrauca PBK apraidi pirmdien, uz ekrāna izvietojot paziņojumus, ka, iespējams, kanāls pārkāpis Lietuvas likumus, kas aizliedz noziegumu slavināšanu. Lietuvas radio un televīzijas komisija aicinājusi PBK atvainoties valsts iedzīvotājiem par tādas informācijas izplatīšanu, kas var aizskart pilsoniskās jūtas.
PBK izsaka nožēlu
Informāciju Lietuvas kolēģi nodevuši arī Latvijas Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kura var lemt par tālāko rīcību, jo kanāls ir reģistrēts Latvijā. NEPLP locekle Aija Cālīte-Duļevska man skaidroja, ka jautājums par raidījuma “Cilvēks un likums” lietu tikšot izskatīts padomes sēdē. Padome esot lūgusi no PBK raidījuma ierakstu. “Kad to saņemsim, veiksim izpēti saskaņā ar likumu. Nevarēs iztikt arī bez cilvēktiesību ekspertu pieaicināšanas, jo raidījumā, iespējams, saskatāma naida kurināšana,” skaidroja A. Cālīte-Duļevska. PBK īpašnieka “Baltic Media Alliance” preses sekretārs Edžus Vējiņš paziņojumā presei apgalvo, ka atbilstoši praksei PBK raidījumu saņēmusi pārraidīšanai no Krievijas pirmā kanāla īsi pirms tā pārraidīšanas ēterā un PBK neesot bijis iespējams iepazīties ar tajā pārstāvētajiem viedokļiem. E. Vējiņš norāda, ka atbildība vispirms jāuzņemas raidījuma “Cilvēks un likums” autoriem un personām, kas tajā paudušas viedokļus un PBK šobrīd gatavojot vēstuli raidījuma vadītājam Aleksejam Pimanovam. “Uzskatām, ka tikai no tiesas lēmuma var izrietēt tālākas konsekvences saistībā ar izteikto viedokļu autoriem vai mediju, kas tās publiskojis. Vadoties pēc tiesas lēmuma, PBK ir gatavs atvainoties par minētā raidījumā izteikto pozīciju un izpildīt jebkurus citus tiesu instanču lēmumus saistībā ar šo programmu,” norāda E. Vējiņš. PBK gan izsaka nožēlu, ka minētais raidījums aizskāris Lietuvas iedzīvotāju pilsoniskās jūtas, taču arī norāda, ka PBK vērsīsies tiesā pret personām, kas “bez uzraudzības vai likumdošanas institūciju lēmuma aicina atņemt kanāla apraides licenci vai tml., tādējādi graujot kanāla reputāciju”.
Piesaiste Tautas frontes jubilejai
“Raidījums “Cilvēks un likums” ne reizi vien ir bijis ideoloģiski iekrāsots. Tas ir viens no raidījumiem, kuru Krievijas vara izmanto savas nostājas skaidrošanai,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors. Viņš uzsver, ka šādi raidījumi veido specifisku vēstures interpretāciju un vairāki Krievijas televīzijas kanāli ir kaitīgi sabiedrības saliedētībai. “Krievu jaunieši pēdējā laikā sāk arvien pozitīvāk raudzīties uz PSRS, un tas notiek tagad, pateicoties Krievijas kanāliem.” Tikmēr Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas pasniedzējs Ojārs Skudra pieļauj, ka Lietuvas kabeļtelevīzijas operatoru lēmums nepārraidīt kanālu savā ziņā ir muļķīgs un, iespējams, PBK ir analizējis iespējamās juridiskās sekas un iespējas iesūdzēt kabeļtelevīzijas operatoru tiesā, ja tas vērsīsies pret PBK. “Pēc šīs skandalozās pārraides raidījumam ir radusies reklāma, kas Krievijai nepieciešama, lai šo raidījumu vairāk skatītos pašu valstī, Lietuvā, Ukrainā, Latvijā un citur. Tas ir apzināti provokatīvs raidījums,” spriež O. Skudra. Viņaprāt, operatoram bijis jāmēģina iet tiesisko ceļu, piemēram, jāiesūdz tiesā PBK vai jālauž līgums, nevis jānodarbojas ar “politisko darbību”. Viņš gan uzskata, ka par pašu raidījumu Lietuvas un Latvijas elektronisko mediju pārraugiem būtu jāierosina lieta un jāizmeklē raidījumā paustie apgalvojumi, un, ja tie ir pretrunā ar likumiem, var prasīt arī atvainošanos no PBK.
Jautāts, vai arī Latvijai nevajadzētu asāk vērsties pret Krievijas televīziju kanālu propagandu, A. Kudors saka: “Šie kanāli: PBK, “RenTV”, “TV-Centr”, RTR negatīvi ietekmē demokrātiju. Risinājumam vajadzētu būt gan politiskam, gan juridiskam. Pirmais solis – žurnālistu organizācijas varētu pieprasīt, lai PBK ievēro labas žurnālistikas praksi, nevis izplata propagandu.” Raidījums tika pārraidīts dienu pirms Latvijas Tautas frontes jubilejas svinībām, un, visticamāk, raidījuma pārraidīšanas laiks ir tam piesaistīts, lai parādītu Krievijas varas attieksmi pret Baltijas valstīm. Eksperti min saistību arī ar Krievijas spiedienu uz Lietuvu, kurš pieaudzis, tuvojoties Austrumu partnerības Viļņas samitam, kurā vairākas bijušās PSRS valstis varētu spert ciešākus soļus sadarbībai ar ES. “Iespējams, Lietuva tiek sodīta par Austrumu partnerības aktivizēšanu. Tāpat pret Lietuvu notiek vēršanās ar piena produkta importa aizliegumu uz Krieviju,” teic A. Kudors.
Savukārt O. Skudra uzskata, ka, tuvojoties 2015. gada 9. maijam, Krievijas propaganda kļūs vēl spēcīgāka un tā būs ietērpta saprotamā mūsdienu vizuālajā valodā. Kā piemēru šādai propagandai pasniedzējs min Krievijas daudzmiljonu budžeta filmu “Staļingrada”.
