Lietuvieši mobilizējas mežu aizstāvībai 1
Vairāk nekā pusotra tūkstoša lietuviešu, ko satrauc neskaidrā situācija ap mežu izciršanu aizsargājamajās teritorijās, aizvadītajā sestdienā atsaucās sociālajā tīklā “Facebook” izplatītajam aicinājumam doties 12 kilometrus garā pārgājienā pa Labanoras reģionālo parku Aukštaitijā, lai savām acīm palūkotos uz kailcirtēm šai ainaviski daudzveidīgajā Lietuvas mežā.
Šā pārgājiena mērķis saskaņā ar rīkotāju ieceri bija aicināt nodrošināt aizsargājamajām teritorijām un vērtīgajiem vecajiem mežiem pienācīgu aizsardzību, atsakoties no intensīvas mežistrādes Lietuvas skaistākajās vietās un saglabājot vērtīgo ainavu viengabalainību.
“Mums ir vajadzīgi īsti meži, ar kuriem mūs saista kaut kas vairāk nekā eiro, vairāk nekā mēbeles vai papīrs, mums vajadzīga Labanoras gārša, kas cilvēkos raisītu nevis vilšanos, bet prieku un iedvesmu,” uzsvēruši rīkotāji.
Pēc aculiecinieku teiktā, pārgājienā valdīja gaisotne, kas atgādināja Baltijas ceļu, cilvēki no visas Lietuvas bija ieradušies ar karogiem, plakātiem un mūzikas instrumentiem, dalībnieku vidū bija ne mazums ģimeņu ar bērniem. Aicinājums piedalīties šai akcijā bija nosūtīts arī Seima deputātiem un valdības pārstāvjiem, bet neviens no viņiem Labanorā nebija ieradies.
Kā norādījis viens no pārgājiena iniciatoriem Andrjus Gaidamavičs, šobrīd statistikas datos pie mežiem tiek pieskaitīti ne tikai aizaugošie izcirtumi, bet arī ar krūmājiem apaugusi lauksaimniecības zeme, tādēļ dažu politiķu apgalvojumi, ka Lietuvā meži aizņem 33% teritorijas, nav korekti – patiesībā var runāt tikai par 20%. Pēc viņa teiktā, kailcirtes mežiem nodara milzīgu kaitējumu, ko neatsver nekādi ieguvumi.
Labanorā aptuveni 200 hektāru platībā saglabājušās 120-130 gadus vecas priežu audzes, un tieši šādā vecumā mežs iegūst īpašu vērtību, dodot patvērumu dzīvniekiem un priecējot cilvēkus, Gaidamaviča teikto citē avīze “Respublika”.
Pēdējā laikā Lietuvā pieaudzis satraukums par koku izciršanu ezeriem bagātajā Labanoras gāršā, medijos un sociālajos tīklos parādoties videomateriāliem, kuros redzamas izcirstās platības. Reaģējot uz to, septembrī tika nolemts uz mēnesi pilnībā apturēt mežistrādi Labanorā, lai noskaidrotu, vai visa saimnieciskā darbība tur veikta likumīgi.
Vides ministrs Ķēstutis Navicks tobrīd izteicās, ka šāds pārtraukums ir nepieciešams, lai pilnībā pārskatītu plānošanas procedūras, ieviestu drošības sviras, garantējot vērtīgāko un bioloģiskajai daudzveidībai svarīgāko mežu aizsardzību, kā arī nodrošinātos pret iespējamajiem pārkāpumiem nākotnē.
Tuvojoties šā termiņa beigām, ministrs paziņojis, ka ciršanas aizliegums, visticamāk netiks pagarināts, taču solījis, ka vides aizsardzībai tiks pievērsta lielāka uzmanība.
Pēc viņa teiktā, Valsts virsmežniecībai šai laikā bija jāpārskata mežizstrādes plānošanas procedūras, savukārt Valsts mežu dienestam bija uzdots pārbaudīt, kā tiek ievēroti mežizstrādes noteikumi.
Kā norādījis Navicks, viņa rīcībā pagaidām nav datu par to, vai Valsts virsmežniecība atklājusi kādus pārkāpumus. Valsts mežu dienests savus atzinumus publiskos mēneša beigās, bet jau nākamnedēļ ar saviem ierosinājumiem būtu jānāk klajā darba grupai, kas vērtēja grozījumus mežizstrādes noteikumos.
Valdība norādījusi, ka plāno noteikt stingrāku mežistrādes kārtību vērtīgos mežos. Domāts dubultot platības, kurās saimnieciskā darbība vispār nav pieļaujama, un ierobežot kailcirtes. Solīts arī apsvērt ierosinājumus, kā labāk aizsargāt Labanoras gāršu.
Iepriekš vides ministrs izteicies, ka Labanoras reģionālajā parkā šogad plānots izcirst 166 hektārus mežu, no kuriem 90 hektāri jau izcirsti.
