Lietuvieši atjaunos Sventājas ostu, iekārtos zivju tirdziņu un kūpinātavas 0
Palangas pašvaldība Lietuvā iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, vēsta laikraksts “Lietuvos rytas”.
Ostā varētu atrasties arī apjumts svaigu zivju tirdziņš, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelieli veikaliņi.
Pēc kūrorta pašvaldības aplēsēm, šā mērķa īstenošanai būtu vajadzīgi 2,2 miljoni eiro – gandrīz 1,77 miljoni eiro ostas izbūvei un vēl 355 000 eiro nelielai iekārtai kuģu un lomu izcelšanai, kā arī kuģu remonta angāram un neliela zemessmēlēja iegādei, ar ko vajadzības gadījumā varētu padziļināt ostas kanālu līdz 3,5 metru dziļumam.
Saskaņā ar pašvaldības ieceri uz ostu tiktu izbūvēti jauni pievedceļi, stāvlaukums zvejnieku automobiļiem un mūsdienīgs eliņš motorlaivām. “Paredzamo darbu tāme ir precīza, jo ietverta Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas izstrādātajā Sventājas ostas atjaunošanas projektā. Mēs iesakām pagaidām atlikt dārgāko projekta daļu – molu izbūvi, kurai nevar atrast līdzekļus, bet vispirms īstenot otro posmu – ierīkot ostas infrastruktūru, ko tūdaļ jau varētu izmantot piekrastes zvejnieki,” skaidrojis Palangas mērs Šarūns Vaitkus.
Pēc viņa teiktā, palīdzība Sventājas zvejniekiem ir nepieciešama. Šai nelielajā ostiņā tiek izkrauts visvairāk zivju tūdaļ pēc Klaipēdas piekrastes zvejas ostas, bet pašlaik zvejnieki savas laivas un kastes ar zivīm iznes krastā paši, bet, izejot jūrā, nereti ir spiesti laivas pārstumt pāri sēklim.
Lielāko daļu infrastruktūras izveidei nepieciešamās naudas iecerēts saņemt no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem Eiropas Savienības līdzekļiem. Lai Palanga varētu ministrijai iesniegt pieteikumu finansējuma saņemšanai, pašvaldības pārziņā jānodod arī pati osta, ko šobrīd pārvalda Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija. Nedz direkcija, nedz Satiksmes ministrija pret to neiebilst.
2011.gada jūnijā Sventājas osta tika svinīgi atklāta pēc rekonstrukcijas un padziļināšanas, bet jau desmit dienas vēlāk atkal kļuva neizmantojama, jo vasaras sākumam neraksturīgi lieli viļņi iztīrītajā ostas kanālā sanesa atpakaļ smiltis.
Tobrīd pēc kanāla tīrīšanas darbiem tā dziļums sasniedza divus līdz trīs metrus, bet tehniskajā projektā nebija paredzēts tūlīt nostiprināt vietas, kas visvieglāk varētu aizsērēt.
Pēckara gados Sventājas ostu izmantoja nelieli zvejnieku kuģīši, un tā tika uzturēta par piekrastes zvejnieku līdzekļiem.
