Lietuvieši aicina draugos arī Kaļiņingradu dzintara biržas izveidei 0
Lietuvā tiek veidota dzintara birža, cerot, ka tā palīdzēs liberalizēt neapstrādāta dzintara tirgu un atvieglot sadarbību starp tā dalībniekiem.
Šai iniciatīvai aicināts pievienoties arī Krievijas Kaļiņingradas dzintara kombināts, kura vadība ideju gan vērtē diezgan piesardzīgi, tomēr pilnībā nenoraida.
Kā izteicies starptautiskās juvelierizstrādājumu un dzintara izstādes “Amber Trip” rīkotājs Ģiedrjus Guntorjus, iespēja veidot biržu radusies, noplokot Ķīnas radītajai dzintara deficīta situācijai un stabilizējoties cenām.
“Tirgus vairs nav tik pārkarsis, ķīnieši tagad ir vieni no dalībniekiem, bet vēl pirms dažiem gadiem bija pirmie (..). Izveidojies [dzintara] pārpalikums, tādēļ tiek veidota šāda platforma. (..) Gribam nedaudz normalizēt tirgu. (..) Tie, kuriem ir dzintars, tiek gaidīti mūsu biržā,” viņš sacījis žurnālistiem šonedēļ Viļņā notiekošajā izstādē “Amber Trip 2018”.
Pēc Guntorjus teiktā, pirmie darījumi varēti tikt noslēgti jau septembrī. Lietuvieši gribētu sadarboties ar Polijas un Ukrainas piegādātājiem, kā arī ar Kaļiņingradas dzintara kombinātu.
“Kaļiņingradiešiem ne pārāk patīk mūsu ideja – ka gribam būt neatkarīgi, ka saņemsim dzintaru, ka runājam ar citiem piegādātājiem un brokeriem visā pasaulē, jo viņi grib paturēt monopolu. Tādēļ sarunāties ir ļoti sarežģīti,” atzinis “Amber Trip” rīkotājs.
Marta sākumā Guntorjus izteicās, ka Kaļiņingradas dzintara kombināts līdz pat šim laikam nav atsācis 2015.gada rudenī apturēto neapstrādāta dzintara eksportu un pārdod to izsolēs. Rotu ražotāji dzintaru pērk no vietējiem starpniekiem – aptuveni 95% no kopējā daudzuma Lietuvā joprojām nonāk no Krievijas, un tikai neliela daļa tiek ievesta no Polijas un Ukrainas.
Kaļiņingradas dzintara kombināta direktors Mihails Zacepins biržas ideju nosaucis par interesantu, bet piebildis, ka kompānija saskata tajā tehniskus šķēršļus.
“Jebkāda veida sadarbība ir pietiekami interesanta. (..) Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā lēmums tiks pieņemts, varētu tikt parakstīti darījumi. Doma ir pietiekami interesanta, bet jāizrunā tehniskā puse. Ir problēmas – atvest preci šurp, bet vai tā tiks nopirkta? Pastāv arī muitas jautājumi,” viņš sacījis žurnālistiem.
Pēc Zacepina teiktā, piedalīšanas biržā kombinātu vilinātu ar iespēju pārdot vairāk neapstrādāta dzintara, īpaši pašlaik, kad uzņēmums cenšas atjaunot iekārtas.
Vienlaikus viņš norādījis, ka dzintaru jau šobrīd iespējams iegādāties Sanktpēterburgas biržā, un Lietuvas un Latvijas kompānijas pērn tur no Kaļiņingradas kombināta nopirkušas vairāk nekā 100 tonnu izejvielu.
Tikmēr Guntorjus izteicies, ka šādas biržas atrašanos Lietuvā cita starpā noteicis arī ģeogrāfiskais stāvoklis.
“Vai pasaule brauks pirkt neapstrādātu dzintaru uz Krieviju? Domāju, ka šajā desmitgadē noteikti nē. (..) Viļņa ir ērtāk pieejama arī robežu ziņā, mēs esam Eiropā, (…) mums ir bāze, ir, kas pērk, ražo, atved, – princips aptuveni tāds pats kā izstādē,” viņš skaidrojis.
Pēc tam, kad Ķīna vairākus gadus palielināja pieprasījumu pēc dzintara pasaulē, cenas 2014.gadā sasniedza maksimumu – par kilogramu augstas kvalitātes iecienītāko frakciju (50-100 gramu gabaliņu) dzintara tika prasīti pat 6000 eiro, bet jau 2016.gadā cenas krietni vien kritās un pašlaik kilograms tāda dzintara maksā 3500 eiro.
