Lietuvas valdība pārsūdzējusi ECT spriedumu CIP slepeno cietumu lietā 0
Lietuvas valdība pārsūdzējusi maijā pasludināto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, kurā atzīta Lietuvas līdzdalība ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu programmā, lai gan Lietuvas Tieslietu ministrija pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka spriedums netiks pārsūdzēts.
Kā ziņu aģentūrai BNS pirmdien apliecinājis ministrijas pārstāvis, lūgums nodot lietu izskatīšanai ECT Lielajā kolēģijā Strasbūras tiesai iesniegts piektdien – paredzētā termiņa pēdējā dienā.
Kā ziņots, vēl nedēļu pirms termiņa beigām Lietuvas Tieslietu ministrija pavēstīja, ka spriedumu nolemts nepārsūdzēt, jo nav juridisku nosacījumu, kas ļautu gaidīt citādu spriedumu.
Taču pagājušajā trešdienā pēc valdības sēdes premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka valdība tomēr nolēmusi izmantot iespēju apstrīdēt Lietuvai izvirzītās apsūdzības. Pēc viņa teiktā, pirmstiesas izmeklēšanā, kas joprojām turpinās Lietuvā, nav apstiprinājušies ECT minētie apstākļi.
“Mums jārīkojas konsekventi un līdz galam jāietur tā nostāja, kas tikusi formulēta,” viņš uzsvēra.
Lietuvas deleģētais ECT tiesnesis Eģidijs Kūris gan izteicies, ka Strasbūras tiesas norādītie fakti ir visnotaļ pārliecinoši un tiesisku iespēju tos apstrīdēt nav.
Jau ziņots, ka Strasbūras tiesa 31.maijā atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.
Strasbūras tiesa, kas Lietuvas lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.
ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas “Al Qaeda” hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā, bet viņam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.
Strasbūras tiesa arī noteikusi, ka Lietuvai pēc iespējas drīzāk jāpabeidz Ģenerālprokuratūras veiktā izmeklēšana, lai noskaidrotu un sodītu personas, kas atbildīgas par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cilvēku nelikumīgu transportēšanu pāri valsts robežai un turēšanu ieslodzījumā. Turklāt Lietuvai arī uzdots vērsties pie ASV institūcijām un pieprasīt, lai tiktu mazinātas pret Zubaidu pieļauto pārkāpumu sekas.
Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.
Kad ASV televīzijas kanāls “ABC News” 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga “Al Qaeda” gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.
2014.gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana vēl turpinās.
2016.gadā toreizējais tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.
