Lietuvas valdība atbalsta pārtikas kuponu sistēmas ieviešanu 0
Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi priekšlikumu ieviest pārtikas kuponu sistēmu, cerot tādējādi palielināt konkurenci pārtikas preču tirgū, sekmēt mazo uzņēmumu attīstību un veicināt to kooperāciju, radīt nosacījumus cenu pazemināšanai un vienlaikus veidot patērētājiem ieradumu pirkt vietējos ražojumus un lietot veselīgāku pārtiku.
Kā skaidrojis zemkopības ministrs Ģiedrjus Surplis, sākotnēji tā būs brīvprātīga sistēma ģimenēm, kurās ir pirmsskolas vecuma bērni, bet nākotnē, ja projekts attaisnotos, kuponus varētu saņemt arī seniori.
“Valdība nevar kontrolēt cenas, bet mēs varam palīdzēt cilvēkiem veidot zināmus ieradumus.
Ja gribam, lai pārtikas cenas Lietuvā lēcienveidīgi nepieaugtu, (..) varam veidot zemniekiem paradumu pārdot pārtiku pēc iespējas tuvāk vietai, kur tā ražota,”
pēc valdības sēdes norādījis ministrs. “Vēl viens apstāklis, kas vajadzīgs mazo veikalu pastāvēšanas, dzīvotspējas un konkurences veicināšanai, ir patērētāju ieradums pirkt pārtiku tuvāk dzīvesvietai, iegādāties tādu pārtiku, kuru viņi redzējuši izaugam.”
Viņš pastāstījis, ka visas ģimenes, kurās aug pirmsskolas vecuma bērni, savos mobilajos tālruņos saņems kodu, ar kuru ne biežāk kā trīs reizes mēnesī varēs apmeklēt valdības izvēlētus veikaliņus un iegādāties tur pārtikas preces ar 20% atlaidi. Katra mēneša beigās veikaliņa īpašnieks iesniegs datus attiecīgajai valsts iestādei un atgūs par šīm atlaidēm zaudēto naudu.
Vēl nav noteikts, kāda būs viena kupona vērtība, no bet domājams, ka tā varētu būt desmit eiro un atlaide – attiecīgi divi eiro.
Lai tādu sistēmu ieviestu, Lietuvai vēl jālūdz Eiropas Komisijas atbalsts, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicis cerību, ka šai ziņā problēmas nevarētu rasties.
Šī programma ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, kas iecerēts, lai samazinātu birokrātisko nastu mazajai uzņēmējdarbībai.
Kā izteicies premjers, plānotie pasākumi arī palīdzētu risināt “jau apnikušu problēmu, proti, kad nepieciešamāko pārtikas produktu cenas Lietuvā jau sen sasniegušas vai pārsniegušas Eiropas Savienības vidējo līmeni”.
“Es runāju par sviestu, eļļu, olām, pienu, sieru. Tikmēr Lietuvas iedzīvotāju ieņēmumi ir gandrīz trīs reizes zemāki par ES vidējo līmeni.
Esam otrā valsts pēc Rumānijas, kurā ieņēmumu lielākā daļa tiek atvēlēta pārtikai,”
Skverneļa sacīto citē Lietuvas biznesa ziņu avīze “Verslo žinios”.
Nākamgad Lietuvā pieaugs bērnu pabalsti, pensijas un minimālā mēnešalga, samazināsies darbaspēka nodokļi un pieaugs ar nodokļiem neapliekamo ieņēmumu daļa, līdz ar to vidēji atalgota strādājošā ieņēmumi palielināsies par aptuveni 40 eiro mēnesī. Valdības iecerēto pasākumu mērķis ir gādāt, lai lielie tirgotāji šo ieņēmumu pieaugumu neizmantotu savā labā.
Lietuvas Ekonomikas ministrija arī pētīs, kādēļ Visaginas, Birštonas, Alītas, Klaipēdas un Druskininku reģionos piecu lielo tirdzniecības tīklu koncentrācija pārsniedz 85%. Izanalizējot Statistikas departamenta datus, noskaidrots, ka tur gandrīz vairs nav palikuši pie tīkliem nepiederoši veikali.
