Lietuvas Statistikas departaments sāk publiskot plašākus datus par mirstību ar Covid-19 4
Lietuvas Statistikas departaments no ceturtdienas sācis publiskot plašākus datus par mirstību saistībā ar Covid-19, kas veselības ministra Arūna Duļķa vērtējumā parāda tās patiesos mērogus.
Līdz ceturtdienai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība kā tiešais nāves cēlonis Lietuvā uzrādīta 3013 cilvēkiem. Pievienojot mirušos, kuriem noteikts cits nāves cēlonis, bet diagnosticēta Covid-19, mirstības rādītājs sasniedz 5192, bet pieskaitot arī visus, kas 28 dienu laikā pēc šīs diagnozes noteikšanas miruši nevardarbīgā nāvē, kopējais skaitlis ir vēl lielāks – 5840.
Iepriekš Statistikas departaments ziņoja, ka kopumā pagājušā gada laikā Lietuvā miruši par 5100 cilvēkiem jeb 13% vairāk nekā 2019.gadā. Tas bijis lielākais mirstības pieaugums kopš 1990.gada.
“Šī mainītā metodika faktiski paplašinājusi mirstības jēdzienu, tātad var secināt, ka līdztekus tam, cik cilvēku miruši tieši ar Covid-19, ir vēl gandrīz tikpat mirušo, kuriem tikusi konstatēta šī slimība,” preses konferencē norādījis veselības ministrs.
Kā pastāstījusi Statistikas departamenta vadītāja Jūrate Petrauskiene, jaunie rādītāji ieviesti, lai sniegtu precīzāku situācijas ainu.
Departamenta datu analītiķis Jons Bačelis skaidrojis, ka pirmais no trim rādītājiem, kas atspoguļo mirstību ar Covid-19 šaurākajā izpratnē, ir tas pats līdzšinējais, bet abi pēdējie pārklājas.
“Pēdējais ir visinteresantākais, tas saskan, piemēram, ar Apvienoto Karalisti – ja cilvēkam atklāta Covid-19 un šis cilvēks miris 28 dienu laikā pec šīs diagnozes noteikšanas, viņa nāve tiek klasificēta kā nāve ar Covid-19,” norādījis speciālists, piebilstot, ka šai statistikā netiek iekļauti gadījumi, kad cilvēks zaudējis dzīvību ārēju cēloņu dēļ, piemēram, miris vardarbīgā nāvē.
Matemātiķis Vaidots Zemlis-Balevičs, kas piedalās ekspertu grupās, konsultējot valsts vadītājus par Covid-19 situācijas kontroli, uzskata, ka šī jaunā statistika faktiski izskaidro visu mirstības pieaugumu.
“Tātad cilvēki mirst ne jau karantīnas dēļ, bet ar Covid-19. Dinamika arī skaidri liecina, ka tieši stingrie ierobežojumi palīdzējuši samazināt mirstību. Žēl, ka tikai tagad esam ieraudzījuši patieso epidēmijas cenu,” viņš rakstījis sociālajā tīklā “Facebook”.
“Paldies visiem, kuri godīgi ievēro karantīnas ierobežojumus – jūs palīdzat glābt dzīvības. Paldies mediķiem, kuriem visas šīs šausmas nācās pieredzēt tiešā tuvumā. Līdzjūtība visiem, kas zaudējuši tuviniekus. Ceru, ka esam apguvuši šo mācību un tas vairs neatkārtosies,” norādījis eksperts.
No šā brīža Statistikas departaments pārskatījis arī rādītājus, kas atspoguļo atveseļojušos cilvēku skaitu, testēšanas un vakcinācijas gaitu.
“Pārskatot datus, redzam situācijas, kad cilvēks atveseļojies, bet e-veselības sistēmā tāda ieraksta nav. Tādēļ esam piemērojuši zināmus loģiskus noteikumus, sniedzot statistisko slimojošo un atveseļojušos cilvēku skaitu,” norādījusi Petrauskiene.
Kā skaidro departaments, deklarētais Covid-19 slimnieks ir cilvēks, kuram apstiprināta saslimšana, bet slimības vēsture vēl nav slēgta un ārsts nav apstiprinājis atveseļošanos, savukārt statistiskais Covid-19 slimnieks ir cilvēks, kuram slimība apstiprināta pēdējo 28 dienu laikā, bet pēc šā laika beigām statistiski tāds cilvēks tiek uzskatīts par atveseļojušos.
Bačelis pastāstījis, ka 28 dienu termiņš nav izraudzīts nejauši, jo šai laikā 90 procentos gadījumu ārsti slimības vēsturi slēdz.
Departaments arī lēsis, ka imunitāti pret koronavīrusu līdz šim varētu būt ieguvuši 8,5% Lietuvas iedzīvotāju.
“Pašlaik mums ir gandrīz 9% iedzīvotāju, kuri vai nu ir pārslimojuši, vai arī mums nav nekādu datu par viņu slimošanu, bet viņiem ir pozitīvs antivielu tests, tātad viņi kaut kādā veidā saskārušies ar vīrusu un ieguvuši imunitāti, vai arī viņi tikuši vakcinēti,” sacījis Bačelis.
Kā viņš skaidrojis ziņu aģentūrai BNS, katrs cilvēks, kas nokļuvis iespējamo imunitāti ieguvušo personu statistikā, tajā atradīsies 180 dienas, rēķinot no pozitīva antivielu testa, diagnozes noteikšanas vai vakcinēšanās brīža. Šis apstāklis gan attiecas tikai uz statistikas rādītājiem un nav saistīts ne ar kādiem tiesiskajiem Covid-19 aspektiem, kas tiktu vērtēti individuāli, piemēram, iespējamo imunitātes pasi. Minētais dienu skaits var tikt mainīts, parādoties jaunai informācijai par imunitāti pret Covid-19, piebildis datu analītiķis.
