Lietuvas Seims piekrīt prezidentei par dubultpilsonību 2
Lietuvas Seims otrdien atbalstījis jūlijā paziņoto prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumu bloķēt parlamenta pieņemtos grozījumus Referenduma likumā, kas paredzēja pazemināt latiņu referendumam par dubultpilsonības atļaušanu.
Lietuvas konstitūcija noteic, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus. Attiecīgo konstitūcijas pantu var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.
Seims šogad pavasara sesijas nobeigumā pieņēma grozījumus Referenduma likumā, paredzot atvieglot prasības attiecībā uz balsu skaitu, kas nepieciešams šā konstitūcijas panta mainīšanai, nosakot, ka par to jānobalso vairāk nekā pusei referenduma dalībnieku, bet ne mazāk kā trešajai daļai balsstiesīgo kopskaita.
Prezidente savukārt izmantoja veto tiesības, lai šo grozījumu bloķētu, norādot, ka konstitūcijas grozīšanai vajadzīgā balsu skaita samazināšana no 1,25 miljoniem līdz 840 000 būtu ļoti riskanta un tādu grozījumu atbilstība konstitūcijai ir apšaubāma.
Saņemot atpakaļ likumdošanas aktu, ko bloķējis valsts prezidents, Seimam jālemj, vai izskatīt to no jauna, vai arī uzskatīt likumu par nepieņemtu.
Otrdienas balsojumā ar 107 balsīm “par” un pieciem deputātiem atturoties, Seims nolēmis uzskatīt pretrunīgos grozījumus par nepieņemtiem.
Kā, skaidrodama prezidentes veto, iepriekš uzsvēra viņas padomniece Rasa Svetikaite, nosakot likumā atvieglotu kārtību tik svarīga konstitūcijas panta mainīšanai, tiktu radīts precedents, kas pieļautu iespēju “nākotnē selektīvi mainīt arī kādu citu konstitūcijas pantu, kurš ietver fundamentālas, neapstrīdamas vērtības”.
Pēc viņas teiktā, ja referendums tiktu sarīkots, balstoties uz apšaubāmiem likuma grozījumiem, tā rezultāti vēlāk varētu tikt anulēti. Ja Konstitucionālā tiesa tos atzītu par nelikumīgiem un spēkā neesošiem, dubultpilsonības jautājuma risināšana tiktu atlikta uz nenoteiktu laiku.
Svetikaite arī norādījusi, ka prezidente aicina aktīvi gatavoties tādam referendumam, kura rezultāti no juridiskā viedokļa neradītu nekādas šaubas, aktīvi organizēt izglītojošu kampaņu, runāt ar cilvēkiem, tai skaitā pašiem emigrantiem, kuriem šis jautājums ir īpaši svarīgs, un aicināt viņus nākt balsot.
Dubultpilsonību šobrīd nevar iegūt tie lietuvieši, kas izceļojuši no valsts pēc neatkarības atgūšanas 1990.gada 11.martā, neskaitot dažus izņēmumus. Par dubultpilsonības ieviešanu aktīvi iestājas Pasaules lietuviešu kopiena.
