Lietuvas Seima komiteja grib panākt Krievijas oligarha Prigožina iekļaušanu ES sankciju sarakstā 0
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja gatavojas aicināt Ārlietu ministriju spert soļus, lai panāktu, ka ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu saistītais un ASV sankciju sarakstā iekļautais oligarhs Jevgeņijs Prigožins un viņa aktīvi tiek iekļauti arī Eiropas Savienības (ES) melnajā sarakstā.
Kā trešdien žurnālistiem sacījis šīs komitejas priekšsēdētājs, valdošās Zemnieku un zaļo savienības deputāts Daiņus Gaižausks, Prigožins ir visnotaļ pazīstama, Kremlim tuva persona, kuras vārds tiek saistīts arī ar privāto militāro kompāniju “Vagner” un kuram Amerikas Savienotās Valstis noteikušas sankcijas saskaņā ar trim protokoliem.
“Tas saistīts ne tikai ar “Vagner”, bet arī ar kiberdrošību un jaukšanos vēlēšanu sistēmās, tādēļ mēs uzskatām, ka Lietuvai tā vai citādi būru jāparāda iniciatīva, lai šāda persona nonāktu arī ES sankciju sarakstā,” viņš uzsvēris.
Seima komitejas sēdē trešdien tika runāts par to, kādā nolūkā janvāra beigās Viļņā bija ieradusies Prigožina lidmašīna.
Pēc Gaižauska teiktā, konstatēts, ka tā atlidojusi, lai saņemtu remonta pakalpojumus vienā no kompānijām, kas pieder pie uzņēmēja Ģedimina Žiemeļa kontrolētās aviācijas pakalpojumu grupas “Avia Solutions Group”.
“Ciktāl mums zināms, remonts netika veikts, noskaidrojoties, ka uz šo lidmašīnu attiecinātas ASV Finanšu ministrijas sankcijas,” norādījis komitejas vadītājs.
Kā trešdien paziņojusi pati “Avia Solutions Group”, klienta pasūtījums nav pieņemts un līgums par lidmašīnas remontu nav noslēgts. Tā skaidro, ka grupā darbojas centralizēta klientu pārbaudes kārtība, kas izveidota, balstoties uz starptautisko pieredzi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
Šai gadījumā klienta dati saņemti un pārbaudīti 15.janvārī, bet atzīts, ka tie ir nekonsekventi, nepilnīgi un tajos trūkst informācijas par kapitāla izcelsmi, tādēļ klients nav apstiprināts. Potenciālais pasūtītājs gan sniedzis papildu informāciju, bet noraidīts vēlreiz, jo “nav varējis sniegt jaunus pārliecinošus pierādījumus spējai pildīt savas saistības, kā arī pārliecinošus pierādījumus par galīgo labuma guvēju”.
Kā komitejas sēdē skaidrojis Lietuvas valsts aeronavigācijas uzņēmuma “Oro navigacija” ģenerāldirektors Mindaugs Gustis, lidmašīna iekļuvusi Lietuvā, jo nav pakļauta ES sankcijām, bet ASV sankcijas Lietuvā nav spēkā.
Lietuvas Valsts robežapsardzes dienesta priekšnieka vietnieks Vids Mačaitis savukārt pastāstījis, ka robežsargi lidostā pārbauda tikai lidmašīnu apkalpes locekļus un pasažierus.
“Lidmašīna ieradās no Sočiem, tajā bija divi apkalpes locekļi, kas tika noteiktajā kārtībā pārbaudīti un tai pašā dienā atstāja Lietuvu. Lidmašīna palika lidostā un aizlidoja 13.februārī ar apkalpes locekļiem, kuri tai pašā dienā atlidoja un pēc pāris stundām atkal aizlidoja,” viņš norādījis.
Ziņu portāls “15 min.lt” vēstīja, ka Prigožinam piederošā privātā lidmašīna “Hawker 800” Viļņas starptautiskajā lidostā ieradusies 28.janvārī un uzkavējusies pāris nedēļas.
Gan pats Prigožins, gan lidmašīna “Hawker 800” iekļauti ASV sankciju sarakstā par Krievijas iesaistīšanos konfliktā Ukrainā, par kiberapdraudējumu radīšanu Amerikas Savienotajām Valstīm un jaukšanos vēlēšanu rezultātos.
Kā žurnālistiem sacījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs, Lietuva darbojas ES, nevis ASV tiesiskajā telpā. Turklāt Lietuvai nav iespēju noteikt pašai savas ekonomiskās sankcijas – tā var vienīgi aizliegt noteiktām fiziskajām personām šķērsot valsts robežu.
“Diemžēl ekonomiskās sankcijas nav mūsu nacionālās kompetences joma, kā mums ļoti skaidri pateikusi Eiropas Komisija,” viņš norādījis, piebilstot, ka Lietuva izvirzījusi jautājumu par ES ekonomisko sankciju paplašināšanu, bet tai nav izdevies pārliecināt citas dalībvalstis.
Ministrs uzskata, ka pašiem Lietuvas uzņēmumiem būtu atbildīgāk jāvērtē, ar ko uzturēt biznesa attiecības.
“Domāju, ka nākotnē to varētu regulēt zināmas ekonomiskās sviras. Uzņēmumiem, kuri iesaistīsies kaut kādos apšaubāmos darījumos, būtu jārēķinās ar sekām,” viņš spriedis.
Komitejas deputāts no opozīcijā esošās “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” frakcijas Laurīns Kasčūns aicinājis paraudzīties uz nacionālo sankciju jautājumu radošāk. “Piemēram, noteikt sankcijas tiem lietuviešu uzņēmumiem, kuri uztur kontaktus ar sankcijām pakļautajiem vai mūsu tā dēvētajā Magņitska sarakstā iekļautajiem cilvēkiem. Ja, teiksim, uzņēmums vēlas remontēt kādas odiozas personas lidmašīnu, varbūt tas nedrīkstētu piedalīties publiskajos iepirkumos vai stratēģiskajos projektos,” viņš ieteicis.
Pēc deputāta sacītā, Lietuvā būtu vajadzīga institūcija, kas nodarbojas ar sankcijām pakļauto personu aktīvu izsekošanu, jo tiek tiek pārreģistrēti, izmantojot starpniekus, vai slēpti citādā veidā.
“Mēs nedrīkstam kļūt par “Vagner” grupas dibinātāja remontdarbnīcu,” uzsvēris deputāts.
