Lietuvas Seima deputāti protestē pret biznesa darboņa virzīšanu Nobela Miera prēmijai 6
Lietuvas Seima deputāti nosūtījuši atklātu vēstuli Nobela komitejai, aicinot to “noraidīt miljardiera g kandidatūru Nobela Miera prēmijai 2024.gadā un turpmākajos gados”. Vēstuli parakstījis 71 Lietuvas parlamenta deputāts. Iepriekš līdzīgu protestu pauduši arī Ukrainas un Rumānijas parlamentārieši.
Kā 8.maijā vēsta Lietuvas mediji, atklātajā vēstulē deputāti norāda, ka ir “nepieņemami Nobela Miera prēmijas saņemšanai izvirzīt personu, kura bijuši tieši saistīta ar mizantropisko režīma politiku” (kā to definē arī Nobela centra oficiālā pārstāvniecība Ukrainā). Lietuvas parlamenta mažoritārā modeļa ietvaros 71 no 141 ir deputātu vairākums, tātad atklāto vēstuli parakstījis Lietuvas likumdevēju vairākums, aicinot Nobela komiteju distancēties no ar Maskavu potenciāli saistītās Vardanjana tēla uzlabošanas kampaņas.
Rubens Vardanjans ir krievu-armēņu personība, kas plašu atpazīstamību iemantoja pēc starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija OCCRP (Organized Crime and Corruption Reporting Project) izmeklēšanas. Žurnālisti noskaidroja, ka nauda caur viņa uzņēmumiem slepeni pārskaitīta Putinam pietuvinātiem cilvēkiem. Laikā no 2006. līdz 2013. gadam šādā veida transakciju apmērs mērāms 4,6 miljardos ASV dolāru, un tie aizplūduši caur “Kremļa maka”, kā Vardanjans dēvēts plašsaziņas līdzekļos, uzņēmumu ārzonu tīklu kontiem.
Par sadarbību ar Putina loka cilvēkiem Rubenu Vardanjanu sankciju sarakstos vai to melnrakstos iekļāvis Eiropas Parlaments, ASV Kongress un Ukrainas varasiestādes. Ukrainas Drošības dienests 2023.gadā Vardanjanu iekļāvis arī “Myrotvorets” datubāzē, viņu nodēvējot par “krievu fašistu iebrucēju un teroristu līdzdalībnieku”. Savukārt starptautiskie mediji Vardanjanu savās publikācijas dēvējuši gan par “Kremļa cilvēku”, gan “Putinam pietuvinātu” un “Kremļa interešu pārstāvi”.
Kolektīvās vēstules tekstā, ko parakstījis 71 Lietuvas Republikas Seima deputāts, īpaša uzmanība pievērsta Vardanjana sakariem ar Irānas režīmu. Kā raksta The Washington Times, Miera prēmijai nominētais Vardanjans ir saistīts arī ar Irānas režīmu, kas kopš paša kara sākuma piegādā Krievijas Federācijai ieročus, lai iznīcinātu Ukrainas infrastruktūras objektus un Ukrainas civiliedzīvotājus: “Viņa saiknes ar Irānu var izsekot caur Krievijas Gorčakova fondu, ar kura starpniecību organizēti pasākumi dažādās valstīs, tostarp Armēnijā, piedaloties Irānas valdības apstiprinātām runaspersonām no Teherānas”.
Lietuvas parlamentārieši nav vienīgie, kas aicinājuši Nobela komiteju noraidīt “Putina maka” kandidatūru prestižajam apbalvojumam. Iepriekš, 21.aprīlī, pret Vardanjana kandidatūru atklātā vēstulē vērsās 18 Ukrainas Augstākās Radas deputāti (13 no tiem ir valdošās Tautas partijas pārstāvji). Viņu vēstulē teikts: “Mēs uzskatām par nepieņemamu un absurdi grotesku Miera balvai izvirzīt personu, kas atbalsta terorismu un separātismu, ir iesaistīta korupcijas skandālos, sponsorē Krievijas agresiju postpadomju teritorijās un ir Ukrainas ienaidnieks.”
Savukārt maija sākumā vēstuli ar līdzīgiem aicinājumiem Nobela komitejai parakstīja arī 12 Rumānijas deputātu palātas deputāti, kā arī Rumānijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Kristians Terhess. Savā 1.maija vēstījumā Nobela komitejai Kristians Terhess norādīja: “Es aicinu jūs nekavējoties svītrot R. Vardanjana kandidatūru no 2024. gada Nobela Miera prēmijas kandidātu saraksta. Kā Vladimira Putina tuvs līdzgaitnieks R.Vardanjans, pazīstams arī kā “Putina maciņš”, ir miera ienaidnieks un Krievijas agresijas atbalstītājs postpadomju teritorijās, tostarp Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, kas jau prasījis simtiem un tūkstošiem dzīvību un piespiedu kārtā no savām mājām padzinis miljoniem cilvēku.”
- maijā pie Nobela komitejas ar lūgumu izslēgt Vardanjanu no Nobela kandidātu saraksta vērsās arī Rumānijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās liberālās partijas (NLP) parlamenta grupas deputāti, ko vadībā pārstāv Rumānijas prezidents un Senāta (parlamenta) priekšsēdētājs.
Nobela komiteja līdz šim nav publiski komentējusi aicinājumus un vēstules, ko parakstījuši vairāk nekā 100 Lietuvas, Ukrainas un Rumānijas parlamentārieši.
Lietuvas mediji atzīmē, ka Miera prēmijas kandidātu publiskajā sarakstā joprojām lasāms Rubena Vardanjana vārds, un tas saskan ar Kremļa mērķiem turpināt izmantot Nobela Miera prēmijas prestižu, lai mērķtiecīgi uzlabotu viņa reputāciju. Tajā pašā laikā, kā norādīts visu trīs valstu deputātu paziņojumos, šāda rīcība “ir tiešā pretrunā ar Nobela komitejas vērtībām”. Proti, 2022. gadā Krievijas un Baltkrievijas vēstnieki netika uzaicināti uz balvas pasniegšanu. Savukārt 2023. gadā Krievijas, Irānas un Baltkrievijas pārstāvjiem nosūtītie ielūgumi tika atsaukti pēc plašas sabiedrības kritikas.
