Lietuvas prezidents paraksta likumu, kas ļauj izmantot burtus “x,” “w” un “y” personu apliecinošos dokumentos 16
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda parakstījis Seima pieņemto likumu, kas paredz personu apliecinošos dokumentos vārdu un uzvārdu rakstībā izmantot arī tādus oriģinālos latīņu alfabēta burtus, kuru nav lietuviešu valodas alfabētā, piemēram, “x”, “w” un “y”, otrdien paziņoja prezidenta birojs.
Līdz ar to likums var stāties spēkā.
Likums tika pieņemts 18.janvārī. Par to balsoja 82 deputāti, 37 bija pret, bet trīs deputāti atturējās.
Likumā noteikts, ka Lietuvas pilsoņu vārdu un uzvārdu personu apliecinošos dokumentos var rakstīt ar latīņu alfabēta burtiem bez diakritiskām zīmēm, ja Lietuvas pilsonis izvēlas laulātā uzvārdu, kas nav lietuviešu valodā.
Tāda rakstība būs pieļaujama arī tad, ja avota dokumentā viena vai abu Lietuvas pilsoņa vecāku vārds ir rakstīts ar lietuviešu alfabētā neesošiem burtiem, kā arī tad, ja Lietuvas pilsonis, viņa vecāki, vecvecāki, vecvecvecāki bija vai ir citas valsts pilsoņi un viņu vārds un uzvārds avota dokumentā ir ierakstīts ar lietuviešu alfabētā neesošiem burtiem.
Tāpat Lietuvas pilsonis personu apliecinošā dokumentā varēs izmantot oriģinālo rakstību, ja viņa vārds ir reģistrēts citā valstī, kurā viņš dzīvo, un tas ar šiem simboliem ir rakstīts avota dokumentā.
Seima opozīcijā esošās Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības pārstāvji ierosināja atļaut kopā ar latīņu alfabēta burtiem lietot arī diakritiskās zīmes, tomēr deputāti neatbalstīja šādu ierosinājumu.
Valdības koalīcija principiāli atbalsta diakritisko zīmju atļaušanu, tomēr uzstāj, ka par to ir jāturpina diskusijas, jo ir jāsaskaņo informācijas sistēmas, tam nepieciešami papildu budžeta līdzekļi.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā Seims noraidīja atsevišķu deputātu piedāvāto alternatīvo ierosinājumu, ka Lietuvas pilsoņa, kurš precējies ar ārvalstnieku, uzvārds un šādā laulībā dzimušu bērnu uzvārds oriģinālā rakstībā ir pieļaujams pases sadaļas “citi ieraksti” pirmajā lappusē vai identifikācijas kartes aizmugures pusē.
Diskusijas par personas vārda oriģinālās rakstības izmantošanu personu apliecinošos dokumentos Lietuvā turpinās jau vairākus gadu desmitus, un atbilstošs likumprojekts jau vairākkārt ir izskatīts Seimā, tomēr līdz šim tā pieņemšanai pietrūka balsu.
Daļa politiķu ierosina atļaut latīņu alfabēta burtu izmantojumu personu apliecinoša dokumenta pirmajā lappusē, lai garantētu personas tiesības uz savu uzvārdu, savukārt citi apgalvo, ka tas kaitē valsts valodas statusam, un piedāvā vārda oriģinālo rakstību iekļaut dokumenta otrajā lappusē.
Līdz šim ārvalstniekiem un viņu laulātajiem, kas vēlējās pasē un citos personu apliecinošos dokumentos izmantot sava vārda oriģinālo rakstību, bija jāvēršas tiesā. Parasti tiesas apmierināja šādu prasību.
Lietuvā dzīvojošie poļi arī meklē iespējas sava vārda rakstībai, izmatojot oriģinālos burtus, un jautājums par oriģinālo burtu izmantošanu regulāri uzvirmo Polijas un Lietuvas politiķu divpusējās sarunās.
