Lietuvas prezidente apsūdz savas valsts komisāru Eiropas šķelšanā un Krievijas interešu aizstāvēšanā 2
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite apsūdzējusi savas valsts deleģēto Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāru Vīteni Andrjukaiti Eiropas šķelšanā un Maskavas interešu aizstāvēšanā saistībā ar ziņām, ka Krievijai varētu tikt dotas iespējas izvēlēties, kurām no ES valstīm atcelt pārtikas produktu embargo.
Pats komisārs šīs apsūdzības noraidījis, vairākkārt uzsverot, ka viņa vadītā Veselības un pārtikas drošības direktorāta sarakstē ar Krievijas amatpersonām runāts par iespēju pārtraukt konkrētu pārtikas preču grupu embargo visām ES valstīm. Pēc Andrjukaiša teiktā, vēstule nav pareizi interpretēta – tajā esot runāts par “atgriešanos pie tirdzniecības situācijas pirms ierobežojumu noteikšanas, tātad pie tirdzniecības iespējām ar visām 28 ES valstīm”. Komisārs izteicies, ka saskaņā ar viņa pārliecību Eiropas Savienībai jārunā ar Maskavu par embargo atcelšanu vienotā frontē.
Viņa pārstāvētā Sociāldemokrātu partija, ko vada premjers Aļģirds Butkevičs, nostājusies Andrjukaiša pusē. Premjers ceturtdien norādījis, ka iepriekšējā vakarā runājis ar komisāru un no viņa paskaidrojumiem sapratis, ka ES vienotības princips attiecībās ar Maskavu netiks pārkāpts.
Savukārt prezidente ceturtdien paziņojusi, ka medijos publicētās Andrjukaiša padoto vēstules nevar traktēt citādi, kā vien piedāvājumu Krievijai risināt sarunas ar atsevišķām ES valstīm par embargo atcelšanu. Viņa norādījusi, ka tādējādi pārkāpti ES vienotības un solidaritātes principi, bet Andrjukaiša paskaidrojumus nosaukusi par “interpretāciju, manipulāciju un izvairīšanos”.
Kā norādījusi Grībauskaite, publiski pieejamās Andrjukaiša vadītā direktorāta vēstules un citas vienošanās apliecina, ka komisārs un direktorāts pieļauj iespējas risināt divpusējas sarunas ar Krieviju.
“Gribu balstīties vienīgi uz faktiem – 16.janvārī Lietuvas komisāram Andrjukaitim pakļautā ģenerāldirektorāta vadītājs parakstījis vēstuli Krievijas fitosanitārijas dienestam, kur faktiski rezumēti 14.janvāra tikšanās rezultāti, kas paver ceļu un pat ierosina, lai Krievija sāktu sarunas ar atsevišķām valstīm. Šī vēstule bijusi arī manā rīcībā. Tā ir publiska, es to pirmdien pati personiski nodevu premjeram, tā bijusi arī pie Seima spīkeres [Loretas Graužinienes]. Tā pieejama arī internetā un pirmo reizi bija publicēta Eiropas izdevumā “EUobserver”,” žurnālistiem sacījusi Grībauskaite.
Prezidente piebildusi, ka pati redzējusi arī ar 19.janvāri datētu Francijas Lauksaimniecības ministrijas dokumentu, kurā teikts, kad Francija sākusi tiešas sarunas ar Krieviju un panākta provizoriska vienošanās par Francijas gaļas eksportu uz Krieviju.
“Tātad redzams, ka šā direktorāta darbību dēļ Eiropa tiek sašķelta, tiek radītas iespējas atsevišķām valstīm un pat izteikts priekšlikums Krievijai sākt sarunas ar atsevišķām Eiropas valstīm. (..) Par to tieši atbildīgs ir direktorāts, kas atrodas Lietuvas deleģētā komisāra pakļautībā,” viņa secinājusi.
Grībauskaite atgādinājusi, ka Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija pret šādu darbību protestējušas, uzsverot, ka Eiropai jārunā vienā balsī un šķelšanās nav pieļaujama.
Andrjukaitis savukārt skaidro, ka vēstulē teikts – “ja ES ar Krieviju vienotos, ka Krievija tiešām atceļ embargo dažām precēm, tad tehniskos nosacījumus attiecībā uz sanitārajām un fitosanitārajām prasībām Krievijas veterinārie dienesti var izvēles kārtībā pārbaudīt tajās valstīs, kurās, pēc to domām, pastāv problēmas ar neatbilstību ES sertifikātam”. Pēc viņa sacītā, ziņu, ka Krievija drīkstēšot sākt sarunas ar atsevišķām ES valstīm, izplatījusi pati Maskava.
Sociāldemokrāti izplatījuši paziņojumu, kurā prezidenti un opozīcijā esošo Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgos demokrātus apsūdz Andrjukaiša nomelnošanā.
