Lietuvas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu Nausēdam un Šimonītei 0
Lietuvā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās no deviņiem kandidātiem visvairāk balsu saņēmuši ekonomists Gitans Nausēda un bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis ierindojies trešajā vietā, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.
Šie rezultāti iegūti, apkopojot datus no 1961 vēlēšanu iecirkņa. Pavisam ir 1972 iecirkņi.
Pēc šiem rezultātiem, neatkarīgais kandidāts Nausēda ieguvis 30,95% balsu, opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” kandidāte, Seima deputāte Šimonīte – 30,76% balsu, bet abu valdošās koalīcijas partiju – Zemnieku un zaļo savienības un Sociāldemokrātu darba partijas – izvirzītais Skvernelis – 19,95% balsu.
Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no Sociāldemokrātu partijas saņēmis 4,83% balsu, neatkarīgais kandidāts, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības “Sajūdis” dibinātājiem Arvīds Juozaitis – 4,69% balsu, “Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības” vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Valdemārs Tomaševskis – 4,08% balsu, neatkarīgais kandidāts, Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks – 2,58% balsu, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis – 0,79% balsu, bet Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas – 0,65% balsu.
Lai gan Puteiķis piektdien paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru un aicina savus atbalstītājus balsot par Skverneli vai Juozaiti, Puteiķa vārds biļetenos bija un par viņu varēja nobalsot.
Tā kā neviens kandidāts nav ieguvis vairāk par pusi balsu, 26.maijā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi vislielāko balsu skaitu ieguvušie kandidāti Nausēda un Šimonīte.
54 gadus veco Nausēdu, kas aptaujās gandrīz nemainīgi atradies reitingu tabulas augšgalā, sabiedrība iepazinusi galvenokārt kā ekspertu, kas desmit gadu garumā televīzijas ziņu pārraidēs komentējis Lietuvas ekonomisko situāciju. Politologu vērtējumā viņš tā arī turējies šā tēla rāmjos, necenšoties sevi parādīt kā politisko līderi un drīzāk solot būt atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs.
Nausēda ir labēji centrisks kandidāts, kas sevi raksturojis kā konservatīvu un rietumnieciski domājošu,
vienlaikus akcentējot norobežošanos no visām partijām. Viņa elektorāts ir ļoti plašs tiklab vecuma, kā izglītības un ieņēmumu līmeņa ziņā. Atbalstu viņam apliecinājis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, savukārt Nausēdas kritiķi noskaņoti piesardzīgi un uzskata, ka viņš pārstāv lielā biznesa intereses.
Runājot par ārpolitiku, Nausēda atzinis, ka Lietuvai attiecībās ar Krieviju jāietur principiāla nostāja, nepiemirstot par notikumiem Ukrainā, taču vienlaikus jāuztur ekonomiskie un kultūras sakari un jāmīkstina retorika, “nelejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām”. Viņš iestājies par Eiropas Savienību kā par konfederāciju, par ekonomisko attiecību attīstīšanu ar Ķīnu, par sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, ar laiku, iespējams, iesaistot tajā arī Lielbritāniju.
Ievēlēšanas gadījumā savā pirmajā ārvalstu vizītē tiklab Nausēda, kā abi pārējie pirmās trijotnes kandidāti dotos uz Poliju.
44 gadus vecā Šimonīte pēc izglītības ir ekonomiste, kas sabiedrības uzticēšanos un simpātijas iemantojusi kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre, lai gan viņai tikusi adresēta arī kritika par valdības stingrajiem taupības pasākumiem un lēmumu nevērsties pēc aizdevuma pie Starptautiskā valūtas fonda.
Viņa bijusi arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, bet 2016.gadā ievēlēta Seimā.
Apveltīta ar asu prātu un labu humora izjūtu, viņa bauda lielu atbalstu pilsētu iedzīvotāju un gados jaunu vēlētāju vidū. Nereti raksturota arī kā pašreizējās prezidentes Daļas Grībauskaites ieturētā kursa tuvākā mantiniece.
Ārpolitikā Šimonīte iestājas par līdzšinējā kursa saglabāšanu, dziļāku integrāciju NATO un Eiropas Savienībā, koalīciju veidošanu ES iekšienē, par to, ka attiecībām ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm nepieciešama jauna elpa, jo pašreizējā sadarbība ir pārāk formāla. Runājot par attiecībām ar Krieviju, viņa uzsver, ka Lietuva nedrīkst izlikties neredzam Maskavas centienus mainīt pasaules kārtību un eksportēt uz Rietumu pasauli savas “vērtības”, tādēļ valsts līmenī pašlaik Lietuvai ar Krieviju nav, par ko runāt, lai gan ar laiku situācija varētu mainīties.
Prezidenta vēlēšanās nobalsojuši 56,45% no 2,47 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu, svētdienas vakarā paziņoja centrālā vēlēšanu komisija.
