Lietuvas premjers nolēmis nomainīt kultūras, izglītības un vides ministrus 0
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien paziņojis, ka nomainīs trīs savas valdības locekļus – kultūras ministri, izglītības un zinātnes ministri un vides ministru, vienlaikus uzsverot, ka viņa lēmums nav saistīts ar skolotāju streiku vai protestiem pret mežu izciršanu aizsargājamajās teritorijās.
Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju ministrus pēc premjera ieteikuma ieceļ un atlaiž valsts prezidents.
Skvernelis atteicies šobrīd nosaukt iespējamos kandidātus uz šiem ministru portfeļiem un atzinis, ka par savu lēmumu nav iepriekš brīdinājis prezidenti Daļu Grībauskaiti. Oficiālus ieteikumus par ministru atlaišanu viņš prezidentei solījis iesniegt trešdien.
“Ir jomas, kurās es gribētu redzēt lielāku izrāvienu, lielāku dinamiku, lielāku apņēmību. Tādēļ gribu jums paziņot, ka šodien esmu pieņēmis lēmumu nomainīt trīs šīs valdības ministrus – izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku,” valdības vadītājs sacījis žurnālistiem.
“Es tiešām uzticos šiem ministriem, nevaru teikt, ka viņi slikti strādājuši. Jā, kļūdas ir bijušas, bet par kļūdām atbildam mēs visi.
Labāk ir darīt un reizēm kļūdīties, nekā imitēt darbu vai vispār neko nedarīt,”
viņš izteicies, piebilstot, ka ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.
Komentējot Skverneļa lēmumu, Grībauskaite pirmdien norādījusi, ka atbalsta izglītības ministres nomainīšanu, bet attiecībā uz kultūras un vides ministru nomaiņu vēlas dzirdēt pamatojumu.
Turpinoties Lietuvas skolotāju neapmierinātībai ar septembrī ieviesto darba samaksas reformu, prezidente jau piektdien izteica šaubas par Petrauskienes spēju panākt vienošanos ar protestējošajiem izglītības darbiniekiem un līdz ar to arī viņas spēju turpināt darbu amatā.
“Konfrontācija starp valdību un izglītības darbinieku arodbiedrībām pārlieku ievilkusies, un situācija kļūst nekontrolējama,” viņa uzsvēra, norādot uz “izglītības sistēmas reformas trūkumiem un augstprātīgo veidu, kā tā tiek īstenota”, tostarp “ministres bezatbildību sarunās ar skolotājiem”.
Savukārt Lietuvas kultūras darbinieki izteikušies, ka saskata pamatu Ruoķītes-Jonsones atlaišanai, norādot, ka ministre pirms būtisku lēmumu pieņemšanas nav ieklausījusies attiecīgās jomas pārstāvjos, nespējot saskatīt viņos draugus un partnerus.
Tikmēr mežu nozares pārstāvji, vērtējot vides ministra Navicka darbību, norādījuši, ka viņš ir “labs cilvēks, bet vājš politiķis”. Pēc viņu teiktā, mežu reforma norisinājusies haotiski, daudzi cilvēki zaudējuši darbu, nav pienācīgi kontrolēta mežu ciršana un ignorēti jebkādi nozares piedāvājumi. Jaunajam ministram, viņuprāt, būtu “jāprot uzklausīt visas puses, jābūt zinošam, jāmīl daba, nevis jāapmierina šauru biznesa grupu intereses”.
Valdošās koalīcijas politiķi par premjera lēmumu izteikušies atzinīgi
, savukārt opozīcijas pārstāvji tajā saskatījuši koalīcijas un valdības vēlmi izvairīties no atbildības un, iespējams, pat izprovocēt kabineta krišanu pirms maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, norāda laikraksts “Verslo žinios”.
Valdošās Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis izteicies, ka zaļzemnieku atbalstītais bezpartijiskais valdības vadītājs spēris “pareizu, apsveicamu un apņēmīgu soli”.
“Ar premjeru esam runājuši, ka valdības pilnvaru termiņa vidū ir lietderīgi rīkoties enerģiski un pārskatīt zināmas atbildības jomas, atsakoties no spriedzes tajās. Jebkurā gadījumā pārmaiņām jābūt, jo tuvojas valdības sastāva pārskatīšana pēc prezidenta vēlēšanām, tādēļ ir labi, ka pārmaiņas notiek jau tagad,” viņš spriedis.
“Mēs vēl neesam saskaņojuši plānus par ministru kandidatūrām, tas pirmām kārtām jājautā pašam premjeram. Bet noteikti negrozīsim principus, ka jāieceļ profesionāli ar politisku atbalstu,” sacījis Karbauskis.
Seima spīkers, zaļzemnieks Viktors Pranckietis aģentūrai BNS sacījis, ka Skverneļa lēmums viņam bijis “negaidīts, bet ne pārsteidzošs” un viņš to atbalsta.
Tikmēr pie valdošās koalīcijas tikai šoruden pieslēgušās partijas “Kārtība un taisnīgums” līderis Remiģijs Žemaitaitis paudis šaubas, vai premjers tiešām pieņēmis pareizu lēmumu, norādot, ka ikviens ministrs stājas amatā, lai veiktu pārkārtojumus un dažkārt spertu visai nepopulārus soļus..
Savukārt opozīcijas politiķi norāda, ka valdība tādējādi izvairīsies no nepatīkamās interpelācijas procedūras pret izglītības ministri, kas Seimā bija paredzēta otrdien.
Lietuvas Liberāļu kustības līderis Euģēnijs Ģentvils izteicis viedokli, ka Skvernelis ar šo soli “mēģina izprovocēt savu atkāpšanos, lai varētu iesaistīties prezidenta vēlēšanu kampaņā”, uzturot “gan reformatora, gan upura tēlu”.
Partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” līderis Gabrieļus Landsberģis uzskata, ka Skvernelis un viņa valdība nonākuši dziļā uzticēšanās krīzē, tādēļ būtu jāatkāpjas ne tikai trim ministriem, bet arī premjeram.
Līdz ar šo triju ministru atlaišanu pirms diviem gadiem izveidotajā Skverneļa valdībā būs nomainījušies kopskaitā jau seši ministri.
Konstitūcijā paredzēts, ka, nomainoties vairāk nekā pusei no četrpadsmit valdības ministriem, valdībai no Seima jāsaņem jaunas pilnvaras turpināt darbu vai arī jāatkāpjas.
“Mēs esam gatavi pārbaudīt, vai Seims mums uzticas, ja tas vajadzīgs,” paziņojis premjers, bet uzsvēris, ka pats nedomā atkāpties.
Vienlaikus Skvernelis nav devis nedz apstiprinošu, nedz noliedzošu atbildi uz žurnālistu jautājumu, vai viņš gatavojas kandidēt nākamā gada maijā paredzētajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās.
“Valdība ir noskaņota strādāt, (..) laika līdz vēlēšanām nav daudz, jāpieaicina ļoti spēcīgi ministri, un es saprotu, ka cilvēki(..) ne pārāk vēlēsies nākt. Es pat nešaubos, ka mums, šai valdībai, būs iespēja strādāt vēl divus gadus,” viņš piebildis.
