Skvernelis ieteiks Baltkrievijai ierīkot ar gāzi darbināmu elektrostaciju Astravjecas AES vietā 0
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņojis, ka ieteiks Baltkrievijai izmantot lielāko daļu pie abu valstu robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) infrastruktūras, lai ierīkotu ar gāzi darbināmu elektrostaciju, un piedāvās Minskai sadarbību šai procesā.
Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.
Skvernelis, kas maijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz prezidenta amatu, tobrīd sīkākus komentārus par savu iespējamo piedāvājumu nesniedza, vienīgi norādīja, ka Minska netiks aicināta slēgt spēkstaciju, kuras celtniecība tuvojas nobeigumam.
“Baltkrievijai mēs ieteiktu pieņemt stratēģisku lēmumu attīstīt patstāvīgu un diversificētu enerģētikas saimniecību,” uzsvērts paziņojumā, ko tagad izplatījis premjers.
“Perspektīvas mēs saskatām arī atjaunīgās enerģētikas jomā, kas neievelk valsti simt gadu ilgos projektos. Protams, tā ir Baltkrievijas izšķiršanās – vai attīstīt vienpusēju atkarību no tādas enerģētikas politikas, kas balstās uz vienu valsti, vai arī ķerties pie stratēģiskiem pārkārtojumiem enerģētikas nozarē. Tādu ceļu iet Lietuva, kura Baltkrievijai varētu būt gan labs paraugs, gan vērtīga partnere,” viņš norādījis.
Kā uzskata Lietuvas valdības vadītājs, ja Minska atteiktos no kodolspēkstacijas projekta, tad vairāk nekā 60% jau izveidotās Astravjecas AES infrastruktūras varētu tikt izmantota gāzes elektrostacijas izveidei, bet Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kā arī gāzesvads starp Poliju un Lietuvu ļautu sadarboties ar Baltkrieviju, nodrošinot tai alternatīvas gāzes piegādes.
Skvernelis norādījis, ka viņa priekšlikums saistīts ar nesen pieņemto Espo konvencijas dalībvalstu atzinumu, ka Astravjecas AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.
“Ja gribam panākt konkrētu rezultātu, mums nevis tukši jārunā, bet jāpiedāvā saviem kaimiņiem risinājums un varbūt jāpiedalās tā īstenošanā, – risinājums, kurš palīdzētu labot kļūdu, kas pieļauta, izvēloties nepiemērotu vietu kodolenerģētikas attīstīšanai, tādējādi noņemot Espo konvencijas uzlikto zīmogu. Tāds piedāvājums Baltkrievijai arī tiks iesniegts,” viņš paziņojis.
Kad Skvernelis pagājušajā nedēļā, tiekoties ar vēlētājiem, noslēpumaini izteicās, ka viņam esot “huligānisks plāns”, kā piedāvāt baltkrieviem racionālu alternatīvu AES slēgšanai, prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka runas par iespējamu “pragmatisku attieksmi” pret Astravjecas AES vērtējamas kā mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību un “nav iespējams nekāds cits pragmatisks viedoklis, izņemot tādu, ka spēkstaciju nedrīkst atklāt vai ka tā jāslēdz, kolīdz būs pabeigta”.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.
Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.