Lietuvas ministrs: Zelenskis varētu būt nopietns izaicinājums Putinam 1
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam varētu nebūt ērts sarunu biedrs, jo neatbilst ierastajam pretinieka tēlam, – šādu vērtējumu izteicis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot abu līderu iespējamo tikšanos 9.decembrī Parīzē.
Francijas galvaspilsētā šai dienā paredzēts tā dēvētā Normandijas formāta samits, kurā tiksies Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas vadītāji, bet, kā šonedēļ paziņojis Kremlis, iespējams, ka Parīzē Putins un Zelenskis varētu tikties arī viens pret vienu. Iepriekšējais Normandijas formāta samits notika Berlīnē 2016.gadā.
Runājot par gaidāmo Parīzes samitu, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ Zelenskim, kas bija ieradies vizītē Viļņā, novēlēja “nepiekāpties tur, kur piekāpšanās nebūtu pamatota”.
Lūgts novērtēt, kādu piekāpšanos Ukrainas prezidents nedrīkstētu pieļaut, Linkevičs intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai uzsvēris, ka bez kompromisiem politikā nav iespējams iztikt, taču ir zināmas sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt.
“Politikā nākas piekāpties, bet pastāv noteiktas robežas un sarkanās līnijas. Īsi sakot – šīs piekāpšanās vai kompromisi nedrīkst būt uz suverenitātes rēķina. Mēs zinām, cik tas ir jutīgs jautājums. (..)
Teiksim, ir vēlme rīkot vēlēšanas okupētajās Donbasa teritorijās. Tas ir ļoti skaidri un viennozīmīgi, un to atklāti teicis arī prezidents Zelenskis. Tām neapšaubāmi jānotiek saskaņā ar Ukrainas likumiem un nav šaubu, ka tur nedrīkst atrasties svešs karaspēks,” norādījis Lietuvas ārlietu ministrs.
“Ja tagad atradīs kaut kādu kompromisu – ka iespējama kaut kādu spēku klātbūtne vai piedalīšanās, to jau būtu grūti nosaukt par brīvām vēlēšanām, nemaz nerunājot par sekām. Tādēļ sarunas Parīzē acīmredzot būs zināms pārbaudījums.
Protams, viņš tam gatavojas. Bet nedomāju, ka prezidentam Putinam prezidents Zelenskis būs ērts sarunu biedrs. Nedomāju, ka vienkāršs. Viņš ir citāds, tāds nesistēmisks. Tādēļ nevarētu būt tik vienkārši,” viņš spriedis.
Lūgts paskaidrot, kā izpaužas šī Zelenska citādība, Linkevičs atzinis, ka to nav tik viegli formulēt.
“Ja iedomājamies kā sarunu biedru cilvēku, kurš ilgu laiku būtu strādājis administratīvu darbu vai nomenklatūras darbu, tad viņš nav tāds. Viņš ir atšķirīgs – no citas pasaules, no citas planētas, kā mēdz teikt. (..)
Visbeidzot, viņš neatbilst arī tradicionālajam Krievijas propagandas zīmētajam ienaidnieka tēlam. Viņš ir krievvalodīgais. Galu galā – viņš Krievijā pat ir populārs kā aktieris.
Cits jautājums – cik tieši populārs. Runājoties ar kādu cilvēku, par kuru jau izveidots tāds ne visai labvēlīgs tēls, varbūt ir vieglāk, bet šoreiz uzdevums ir sarežģītāks, taču viņš [Zelenskis] no visas sirds grib mēģināt – to es zinu noteikti,” izteicies ministrs.
Pēc viņa teiktā, nevajadzētu gan uzskatīt, ka tikšanās fakts jau pats par sevi vērtējams kā progress.
“Daži mūsu kolēģi Rietumos iztēlojas, ka pati satikšanās jau nozīmē pozitīvas pārmaiņas, bet mēs atceramies, ka tikšanās ir bijušas arī agrāk, un pati tikšanās par sevi vēl neko nesola. Pārmaiņām jābūt reālām, taču to diemžēl nav. Nupat vēl bijušas deviņpadsmit apšaudes vienas diennakts laikā. Pamieram būtu jāpastāv realitātē,” uzsvēris Linkevičs.
Lietuvas prezidents savam Ukrainas kolēģim trešdien preses konferencē izteica novēlējumu, lai sarunu rezultāti ļauj mazināt spriedzi reģionā un atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti un dod iespēju Ukrainai un Krievijai sadarboties kā līdzvērtīgām partnerēm.
Vaicāts, vai viņš saskata reālu pamatu, lai tas notiktu, Linkevičs atzinis, ka līdz šim tā nav bijis.
“Man vēl joprojām skan ausīs, kā 2008.gadā Bukarestē prezidents Putins NATO un Krievijas padomes sēdē (..) jautāja: “Ar ko jūs sadarbojaties – ar valsti, kuras nav, kura ir mākslīga, kura vispār tikpat kā nepastāv?”
Daudzi toreiz bija ļoti izbrīnīti – kādēļ viņš tā runā, kas te notiek. Un mēs bijām vieni no nedaudzajiem, kuri teica – viņš tā runā tāpēc, ka tieši tā arī domā. Mainīt šādu domāšanu nav vienkārši, varbūt vārdos kaut ko var mēģināt nomaskēt, taču ir jāmainās attieksmei,” norādījis Lietuvas ārlietu ministrs.
“Ukraina ne vien ir līdztiesīga – tai ir tiesības lemt savu nākotni un likteni. Ja kāds iztēlojas, ka viņam ir vēsturiskas vai vēl kaut kādas citas īpašumtiesības uz šo valsti, viņš ļoti stipri maldās,” uzsvēris Linkevičs. “Taču, kamēr šī attieksme nemainīsies, būtu naivi cerēt uz pieminēto [līdztiesīgo] attieksmi.”
“To panākt var tikai realitāte, tikai dzīve – un pilnīgi noteikti arī mūsu nostāja, rietumvalstu nostāja, stingra Eiropas Savienības nostāja, un nevis tāda kolaborēšana tikai ar dažām pazīmēm, ka it kā norisinās kaut kāda diplomātija, kaut kāds process.
Mums vēlreiz jāvērš uzmanība nevis uz solījumiem, paziņojumiem vai sarunu reizēm, bet uz realitāti, kura diemžēl pagaidām īpašu progresu nesola,” viņš atzinis.
