Rotko centrā – Lietuvas liktenis un mantojums mākslā 0
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 4. novembrim apskatāms lietuviešu mākslinieku projekts “X: PA/LIKIMAS (Mantojums/Liktenis)”.
Izstāde “X: PA/LIKIMAS (Mantojums / Liktenis)” mākslas valodā vēsta par simts Lietuvas neatkarības gadiem, meklējot saikni starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu vai nākotnes norisēm.
“PA/LIKIMAS” ir otrais kuratora Albina Volaškeviča ilgtermiņa projekts, kurā dažādu jomu mākslinieki strādā pāros pie viena mākslas darba koncepcijas, meklējot iztēles kopsaucējus un radot jaunus mākslinieciskās izpausmes veidus. Pirmais projekts “X: Kritiskā robeža” tika īstenots 2016. gadā Černobiļas traģēdijas 30 gadu atcerei, guva plašu atzinību Lietuvas mākslas telpā un tika izstādīts arī Latvijā.
Projektā “PA/LIKIMAS” tika radīti astoņpadsmit mākslas darbi, kas kopainā un arī katrs atsevišķi atspoguļo mākslinieku apziņā veidoto un jaunā pieredzē realizēto redzējumu par vēsturiskiem procesiem un notikumiem, kas veido kopīgo valsts un tautas mantojumu un ar savu aktualitāti šodien nosaka tās turpmāko likteni rīt.
Lietuviešu valodas vārdu spēle PA/LIKIMAS (Mantojums/Liktenis), kas ir šī projekta ieceres pamatā, nodrošina apziņā un zemapziņā rasto ideju plašumu. Mantojums ir kā daudzās virskārtas, ko valsts un tajā dzīvojošā nācija vēsturiski uzkrāj, bet kas vienlaikus turpina veidot tās likteni. No paaudzes paaudzē nodotām vērtībām līdzās ir “svešu” vai “citu” ideoloģiju uzspiests vai arī pašu cilvēku izvēlē un rīcībā balstīts mantojums.
Iegūtās pieredzes reizēm kļūst liktenīgas un transformējoties turpina ietekmēt nākotni.
Simboliski un rotaļīgi to apliecina gleznotāju Elēnas Balsjukaites-Bražūnienes un Arvīda Bražūna radītais mākslas darbs “Spēle”. Vienlaikus vēsturiskās vērtības var būt līdz galam neapzinātas un nenovērtētas kā 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma lietuviešu gleznotāja un komponista M. K. Čurļoņa atstātais mākslinieciskais mantojums mūsdienu gleznotāju Pāvila Romanauska un Giedra Zaura skatījumā.
Izstādē skatāmo mākslas darbu vienojošā tēma ir un paliek cilvēks, mainās tikai aspekti, kādā tas tiek skatīts. No vienas puses, cilvēks kā vēstures veidotājs un galvenais dalībnieks, bet, no otras puses, bezspēcīgais cilvēks, kurš pakļauts notikumu un procesu norisei, kas beigās rezultējas ar civilizācijas bojāeju. Eksperimentāli apvienojot metālu, stiklu un fotoattēlu, stikla mākslinieks Remigijs Krūks un fotogrāfs Aļģimants Aleksandravičs aicina nolaisties no pasaulīgajiem augstumiem un saskatīt savu likteni – blāvā vitrāžā apslēptu kapakmens plāksni. Viss jau ir pastāvējis un turpinās pastāvēt bez mums, liecina gleznotāja Osvalda Juška un fotogrāfa Sauļa Saladūna radītais mākslas darbs “Slēptās telpas”, kas organiski apvieno ēkas sienu grafiti krāsaino kaligrāfiju ar figurālo gleznu līniju eleganci.
Vairāku mākslinieku kopdarbos tiek risināta identitātes tēma. Fotogrāfa Audra Repša un gleznotājas Rūtas Povilaites “Plūsmā” lokālā piederība un individuālās atmiņas saplūst ar kolektīvo zemapziņu, attēlojot to dabas ainavas fotogrāfijā ar gleznieciski savienotu roku žestu. Gleznotājas Dianas Rudokienes un grafiķa Toma Rudoka kopdarbs rosina domāt, kā jēdzienu “identitāte” izprot 21. gadsimta cilvēks, kas nepazīst informācijas, telpas un brīvības robežas. Ko vispār mūsdienu cilvēkam nozīmē vārds “brīvība”? Vai arī mēs gribam būt brīvi no pašas brīvības idejas, jautā fotogrāfes Kristinas Serekaites un gleznotāja Sauļa Dastika tumsas un apokalipses tēliem piesātinātais mākslas darbs.
Projektam izvēlētais vadmotīvs, no vienas puses, ierobežo māksliniekus, ieliekot vienotas tēmas rāmjos, kas liek domāt, reflektēt un apcerēt. Bet, no otras puses, šī māksliniecisko izpausmju brīvība un atvērtība pierāda, ka mākslai nav robežu un mākslas mediju sinerģijas ietekmē top šķietami nesavienojami un mākslinieciski vērtīgi darbi.
Pieļauju, ka divu mākslinieku kopīgi radītais redzējums paredz ilgstošu meklējumu un kopīgu kompromisu rezultātu, kas ir vēl viena mākslas darbu pievienotā vērtība. Izstāde ir lielisks pierādījums vienas nācijas vēsturiskajai apziņai, bet vienlaikus individuālai izpratnei par notikumu un procesu norisi. Katram duetā radītajam mākslas darbam klāt pievienots autoru vēstījums – satura un idejas apraksts, kas vienlaikus ir arī filozofiska mākslas darba idejas apcere. Kopumā izstāde “PA/LIKIMAS” (Mantojums/Liktenis) viennozīmīgi rada ne tikai māksliniecisku baudījumu, bet arī rosina domāt, analizēt, izprast un vilkt paralēles ar mums tik ģeopolitiski tuvās kaimiņu valsts vēsturi.
