Nacionālās kategorijas darba pārbaužu tiesnese Līga Spandega stāsta, ka 2013. gadā Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) tiesnešu stažieriem bija iespēja Lietuvā apmeklēt medību suņu sacensības ar mežacūku aplokā. Kolēģi no kaimiņvalsts bijuši ļoti atsaucīgi un laipni – uzņēmuši latviešus godam, visu rādījuši, stāstījuši, neko no savām zināšanām un pieredzes nav slēpuši. Šajās pārbaudēs līdzās jagdterjeriem un laikām darbojās poļu ogars un Lietuvas dzinējsuņi. Līga atceras, ka Polijas dzinējsuņa darbs esot bijis ļoti skaists un profesionāls. Taču skalika darbs viņu burtiski pārsteidzis. Pārbaudēs startējuši divi suņu pāri. Bijis skaidri redzams, ka tie jau ir pieredzējuši mednieki un viņiem ir bijusi iespēja kopā strādāt dažādos apstākļos. Īsumā – darba pārbaudēs aplokā suņiem desmit minūtēs ir jāatrod zvērs. Tad tiesneši aptuveni 15 minūtes vēro un vērtē suņu darbu un sniedz savu atzinumu. L. Spandega stāsta, ka aploks esot bijis liels, ar izcirstām stigām, kas ļauj vērot eksaminējamo suņu darbību. Tad, lūk, ielaists aplokā, Lietuvas skaliku pāris burtiski kā bultas aiztraucās dažādos virzienos. Meklējot cūku, tie kursēja mežā te paralēli viens otram, te attālinoties vai tuvojoties. Kamēr tika dzītas pēdas, suņi klusēja un, tikai nonākuši kontaktā, padeva balsi. Sākumā atskanēja viena suņa rejas, otrs pēc neilga brīža pievienojās. Lencot zvēru, suņi intensīvi rēja, kustējās ap to un virzīja uz mednieku, šajā gadījumā – ekspertu, pusi. Atšķirībā no laikas, kura dzen zvēru uz līniju ātri, lietuviešu dzinējs strādā nesteidzoties, lenc zvēru, pietur, ja vajadzīgs, un virza diezgan lēni. Medniekiem ir gana laika, lai sagatavotos šāvienam. 0
Skaliki esot lielāki par latviešiem un daudziem citiem dzinējsuņiem. Augums tiem ir spēcīgs un tajā pašā laikā ļoti lokans, kustīgs un veikls. Šīs šķirnes suņa ķermenis rada harmoniskāku iespaidu. Skaliks kustas apbrīnojami viegli un reaģē zibenīgi, bet garās kājas un izturība ļauj tam meklēt zvēru ļoti lielā tempā. Citi mazāka izmēra dzinēji uz to nav spējīgi.
Absolūti pretējs viedoklis ir kinologam un medniekam Armandam Cirsim, kurš Lietuvas dzinējsuni arī sastapis dabā kaimiņvalstī. Lielākais eksemplārs, kas redzēts, bijis ap 60 kilogramu smags. Iespējams, saka Armands, šis suns vairs nav standartā, taču arī pārējie redzētie skaliki ir krietni lielāki par Latvijas dzinējsuni. Lielāki, smagāki un neveiklāki. Medību suņu čempionātā Latvijas dzinējsuņu komanda četru dzinēju sastāvā guva daudz labākus rezultātus un zaudēja lietuviešu četriniekam tikai tādēļ, ka vienam sunim kādā disciplīnā bija 0 punktu. Arī ar visu to lietuviešu pārsvars esot bijis vien daži punkti. Trīs Latvijas melni lāsumainie bija labāki par četriem Lietuvas dzinējiem. Latvijā par šiem suņiem dzirdēts neesot, jo mums ir sava nacionālā šķirne. Liels paldies par palīdzību materiāla tapšanā Sanitai Vjaterei!
