Lietuvas Kuršu kāpās izcēlies liels meža ugunsgrēks 0
Lietuvas Kuršu kāpu nacionālajā parkā piektdien izcēlies liels meža ugunsgrēks, kura dzēšanu apgrūtina spēcīgs un nepastāvīgs vējš, vēsta Lietuvas mediji.
Lietuvas ugunsdzēsības dienests izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka ugunsgrēka dēļ apturēta prāmju satiksme pāri Kuršu jomai un autosatiksme ugunsgrēka zonā.
Cilvēkiem ieteikts šobrīd nedoties uz Neringas pašvaldību.
Ziņa par ugunsnelaimi Alksnīnes kontrolposteņa tuvumā pusdienlaikā saņemta Vienotajā palīdzības dienestu centrā.
Cīņā ar liesmām, kas pārņēmušas desmit hektārus meža, iesaistījušies ugunsdzēsēji no Nidas, Klaipēdas, Kretingas, Gargždiem un Palangas. Turp devusies arī Klaipēdas ugunsdzēsības dienesta vadība. Autocisternas pāri Kuršu jomai celtas arī ar prāmi no kontinenta puses, tādēļ ierobežota pārējo mašīnu pārcelšana.
Jau nolemts dzēšanā iesaistīt arī divus helikopterus.
Fotogrāfijās, ko no jomas pretējā krasta portālam “15min.lt” iesūtījuši klaipēdieši, redzams, kā virs kāpu meža debesīs ceļas liels dūmu stabs.
Kā portālam “Delfi.lt” pastāstījusi nacionālā parka direkcijas vadītāja Aušra Fēzere, uguns strauji vēršas plašumā. Pēc viņas teiktā, lai gan nelaime pamanīta ļoti savlaicīgi, situācija kalnu priedīšu audzē mainās ļoti ātri. Lietus nav bijis sen, un izkaltusī meža zemsedze deg kā papīrs.
“Klaipeda.diena.lt” vēsta, ka vējš liesmas dzen uz pārceltuves pusi, bet ziņas no pašas notikuma vietas ir skopas, jo ugunsdzēsēji visus spēkus velta dzēšanai.
Parka teritorijā ierīkotas arī īpašas novērošanas kameras, kuru uzdevums ir pēc iespējas laicīgāk fiksēt iespējamos ugunsgrēku perēkļus, lai tos paspētu lokalizēt.
Fēzere norādījusi, ka šai gadījumā dūmus mežā daudz ātrāk pamanījis garāmbraucošs parka darbinieks, tomēr arī kameru lietderību nav pamata apšaubīt.
Visa Lietuva vēl atceras, kā 2006.gada maija sākumā Kuršu kāpu nacionālajā parkā, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, vairāk nekā piecas dienas ilgā ugunsgrēkā gandrīz 250 hektāru platībā izdega kāpu priedulājs, kas kopts ne vienu vien gadsimtu.
Tā dzēšanā iesaistījās Lietuvas bruņoto spēku helikopteri un kuģis, palīgā atsteidzās arī ugunsdzēsēji no Krievijas Kaļiņingradas apgabala, bet sausajā un vējainajā pavasarī liesmas priedulājā izplatījās neiedomājami strauji. Pēdējais ugunsgrēka perēklis tika apdzēsts pēc vairāk nekā trim nedēļām.
Sakopjot ugunsgrēkā izpostītās platības, aptuveni 180 hektāros nācās veikt kailcirti. Apmēram 10 hektāri izdegušā meža tika atstāti zinātnieku novērošanai, bet vēl hektārs – lai cilvēki varētu gūt priekšstatu, kādu postu var nest neuzmanīga attieksme pret uguni.
Izdegušā meža atjaunošanai līdzekļus ziedoja gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, bet valstij šis ugunsgrēks izmaksāja aptuveni divus miljonus litu (408 000 latu).
