Lietuvas kultūras personības aicina panākt vienošanos par kultūrai atvēlamo IKP daļu 0
Pazīstamas Lietuvas kultūras personības un organizācijas, kas apvienojušās iniciatīvas grupā “Par kultūru 2017”, vērsušās pie valsts vadītājiem, Seima deputātiem un parlamentā pārstāvētajām partijām, aicinot parakstīt nacionālo vienošanos, kurā būtu noteikts, kāda daļa iekšzemes kopprodukta (IKP) ik gadus atvēlama kultūrai.
Aicinājumu parakstījušas vairāk nekā 400 mākslas iestāžu un organizāciju un gandrīz 1700 kultūras nozares pārstāvju, kuru vidū ir 43 Nacionālās kultūras un mākslas prēmijas laureāti.
Viņi uzsver, ka uzmanība kultūras nozarei būtu jāizrāda “nevis ar saukļiem un centieniem”, bet ik gadus palielinot kultūrai paredzētos procentus no IKP, kas turklāt nedrīkst būt mazāki kā 1% 2018.gadā.
“Ja jau bija iespējams vienoties par aizsardzību, tad jāvienojas arī par to, ko būtu svarīgi un vērtīgi aizsargāt,” teikts vēstulē, ko parakstījušas nacionālās kultūras un mākslas iestādes, profesionālās un radošās savienības, festivāli, teātri, bibliotēkas, mākslas galerijas un citas kultūras organizācijas un kultūras nozares pārstāvji.
“Visas Lietuvas partijas kultūru uzlūkojušas un joprojām uzlūko kā mazsvarīgu greznību, ko var atļauties pēc pamatvajadzību apmierināšanas, lai gan jau sen pierādīts, ka kultūra palīdz samazināt sociālo atstumtību, atkarības slimību radītās problēmas, vardarbības izpausmes. Taču valsts varai ir svarīgi argumentēt tikai kultūras ekonomisko atdevi, lai gan kulturāla sabiedrība ir viens no galvenajiem – ja ne vissvarīgākais – valsts attīstības nosacījums un pamats mūsu identitātes vienreizīgumam pasaulē,” uzsver vēstules autori.
Viņi aicina “atzīt kultūru par svarīgu investīciju valsts nākotnē, tādējādi novēršot emigrāciju, mazinot sociālo atstumtību un jēgpilni rūpējoties gan par darbu, gan brīvā laika pavadīšanu reģionos”, kā arī noteikt kultūras un mākslas pasākumiem atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, kāda tā bija līdz 2009.gadam, izstrādāt likumu par Lietuvas kultūrpolitikas pamatprincipiem un pildīt ar Seima lēmumiem apstiprinātos stratēģiskos kultūrpolitikas atjaunināšanas darbus, no kuriem nedrīkst atteikties, aizbildinoties ar “pārmaiņu grozu”.
Proti, Lietuvas kultūras sabiedrība ir sašutusi par plāniem daļu kultūrai paredzēto līdzekļu novirzīt uz tā dēvēto valdības pārmaiņu grozu; tiek minēta summa 18 miljoni eiro. Saskaņā ar Finanšu ministrijas plānu visām ministrijām kopā šai nolūkā jāietaupa aptuveni 187 miljoni eiro, kas vajadzīgi, lai īstenotu valdības prioritātes, kas vērstas uz Lietuvas izaugsmes veicināšanu.
Tikmēr Seima Kultūras komitejas priekšsēdētājs, valdošās Lietuvas zemnieku un zaļo savienības vadītājs Ramūns Karbauskis apgalvo, ka līdzekļi kultūrai netiks samazināti.
“Tas, kas satraucis sabiedrību, nebija lēmums, tas bija mehānisks Finanšu ministrijas sadalījums citām ministrijām attiecībā uz līdzekļiem, kas jāsavāc “grozā”. Taču pēc manas pārliecības, pēc manā rīcībā esošajām ziņām neviens eiro kultūras nozarei netiks papildus atņemts, budžets netiks samazināts,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Pēc Karbauska teiktā, nākamgad, svinot Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgadi, kultūras nozarei tieši būs vajadzīgi papildu līdzekļi, tikai vēl nav skaidrs, vai tie tiks papildus pievienoti ministrijas budžetam, vai smelti no iekšējiem resursiem.
“Jāapgūst visas iekšējās rezerves, tās jāpārskata visiem, jo no efektivitātes viedokļa rezerves vēl ir arī kultūras jomā, nevar apgalvot, ka kultūras nozare visefektīvāk izmanto līdzekļus, taču tas skar visus,” norādījis Lietuvas zaļzemnieku līderis.
Vienlaikus viņš paziņojis, ka kultūras darbiniekiem “nav iemesla pārdzīvot, jo nedz darba samaksa, nedz atbalsts nesamazināsies”.
