Lietuvas izaugsmes fonds meklē papildu iespējas investēt Latvijā 0
Lietuvas līdzekļu pārvaldītāja INVL Asset Management (Invalda INVL grupas meitas uzņēmums) pārvaldītais fonds INVL Baltic Sea Growth Fund (BSGF) meklē papildu iespējas investēt Latvijas uzņēmumos, kam ir nepieciešami resursi izaugsmei un darbības paplašināšanai.
BSGF, Baltijā plāno investēt 165 miljonus EUR. Fonda partneris un investīciju komitejas loceklis Vītauts Plunksnis saka: “Latvija ir viena no mūsu fonda mērķa valstīm. Investējot vietējos uzņēmumos mēs palīdzām tiem izaugt no vietējiem par reģionāliem čempioniem.”
Invalda INVL aktīvi pārvaldīšanā ir 1,5 miljardu eiro apmērā, un vairāki citi tās fondi iegulda nekustamo īpašumu, mežsaimniecības, atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumos.
BSGF līdz šim lielākais ieguldījums Latvijā ir veikts atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas uzņēmumā Eco Baltia, kur fondam pieder 53% akciju. Plunksnis norāda, ka, lai gan daudzi Latvijā Eco Baltia uztver kā uzņēmumu, kas vienkārši izved atkritumus no viņu uzņēmuma vai dzīvesvietas. Tomēr fonds vērtību no savas investīcijas uzņēmumā saskata noderīgu materiālu- plastmasas un metāla pārstrādē un reģenerācijā.
“Mūs neinteresētu uzņēmums, kas vienkārši savāc atkritumus un nogādā tos poligonā. Daudzās jomās ir iespējams veikt otrreizējo pārstrādi un būt daļai no aprites ekonomikas. Mēs uzskatām, ka resursu otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ir izšķiroša nozīme, un tas rada faktisko biznesa vērtību,” viņš saka.
Pēc investēšanas Eco Baltia fonds BSGF palīdzēja uzņēmumam arī iegādāties līdzīgu uzņēmumu Lietuvā – Eco Service. Tomēr fondam ir interese ieguldīt ne tikai vides pakalpojumos- tam pieder daļa no Lietuvas privāto medicīnas klīniku tīkla InMedica, kas ir otrā lielākā valstī. Fonds arī pārvalda šobrīd notiekošo InMedica apvienošanos ar Latvijas Repharm group piederošo lielāku privāto medicīnas pakalpojumu grupu Lietuvā Medica.
Plunksnis skaidro, ka Baltijas valstīs “privātā veselības aprūpe ir ļoti maza daļa no kopējā veselības aprūpes tirgus, jo tajā joprojām dominē valstij piederošās klīnikas un slimnīcas. Cilvēkiem kļūstot turīgākiem, arvien vairāk grib gūt labāku klientu servisu un saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus. Un mēs esam pārliecināti, ka šajā nozarē ir patiešām milzīgas izaugsmes iespējas.”
Korporatīvās pārvaldības uzlabošana
BSGF kā investora un partnera piesaistīšana var ne vien nodrošināt papildus finansējumu, kas uzņēmumam ļauj paplašināties, bet arī citos veidos pozitīvi ietekmēt uzņēmuma darbību. Fonda eksperti var palīdzēt uzlabot korporatīvo pārvaldību un ieviest labu praksi.
BSGF vadoša partnere un Investīciju komitejas locekle Deimante Korsakaite skaidro: “Mēs piedāvājam priekšrocības, kas ļauj ne tikai paplašināt uzņēmuma darbību, bet arī palīdzam uzņēmuma īpašniekiem attīstīt komandu un korporatīvo pārvaldību.
Daudziem ģimenes uzņēmumiem patiesi ir nepieciešama vadības komandas attīstība, jo daudziem no viņiem, lai gan viņi ir lieliski uzņēmēji, trūkst specifiskas zināšanas. Mēs varam šiem uzņēmumiem palīdzēt pilnībā izmantot labāko praksi attiecībā uz resursu vadību, biznesa sistēmām un procesiem.
Tas ir pārsteidzoši, cik daudz biznesam var dot uzlabota korporatīvā pārvaldība. Tā patiešām sniedz lieliskus rezultātus. Privātais kapitāls uzņēmumam ne tikai sniedz izaugsmes iespējas, bet arī finanšu pratību.”
Abi BSGF partneri uzsver, ka fonda galvenie ieguldījumu mērķi ir „nobrieduši” uzņēmumi, kas saskaras ar izaugsmes, pārrobežu paplašināšanās un dažos gadījumos ar īpašnieku paaudžu maiņas problēmām.
Uzņēmēji un uzņēmumu dibinātāji, kuri bija jauni deviņdesmito gadu sākumā, var vēlēties beidzot izbaudīt gadu desmitiem ilgo darbības augļus vai konstatē, ka ģimenes locekļi, iespējams, nevēlas turpināt viņu iesākto biznesu.
“Ģimenes uzņēmumu īpašniekiem mūsu piesaistīšana var piedāvāt viņu turības diversifikāciju, lai viņi varētu daļēji attālināties no uzņēmuma operatīvās vadības, materializēt daļu no biznesa vērtības un aizvien palikt kopā ar mums uzņēmumā,” stāsta Korsakaite, sakot, ka BSGF var palīdzēt ne tikai ar papildu finansējumu, bet arī, uzlabojot korporatīvo pārvaldību, sagatavot uzņēmumu īpašnieka pilnīgai iziešanai no biznesa pēc dažiem gadiem.
“Uzņēmuma īpašnieks gūst divus labumus – pirmo, kad mēs ienākam uzņēmumā, palīdzam biznesam attīstīties un otro, kad mēs visi kopā esam attīstījuši uzņēmumu un vēlāk arī kopā izejam no uzņēmuma piesaistot jauno investoru. Tātad, otrais labums ir no uzņēmuma pārdošanas un tas parasti ir lielāks nekā pirmais ieguvums.”
Jautāti par citām alternatīvo ieguldījumu sabiedrībām, kas, iespējams, meklē iespējas investēt Latvijā, BSGF partneri min Livonia Partners un BaltCap.. Abiem konkurentiem ir tāda pati pieeja kā BSGF – attīstīt jau nobriedušos un labi darbojošos uzņēmumus, nevis ieguldīt jaunuzņēmumos.
“Tie ir divi labi fondi, un tie ir mūsu galvenie konkurenti reģionā,” saka Plunksnis, piebilstot, ka arī Zviedrijā bāzētais East Capital arī ir bijis Baltijas tirgū kopš 90. gadiem, bet tas galvenokārt investē uzņēmumos, kuru akcijas ir iekļautas biržā.
Jautāta parCOVID-19 pandēmiju, Korsakaite saka: “Šā gada sākumā pieredzējām nedaudz lēnāku komunikāciju. Šķiet, bija grūtāk iegūt jaunus darījumus vai virzīt tos uz tālākiem posmiem, it īpaši, ja sazinājāmies ar cilvēkiem, kurus nepazinām. Kad robežas ir vaļā un varat braukt, kur vien vēlies, klātienē satikt cilvēkus, apspriest iespējas, tad ir daudz vieglāk, salīdzinot ar situāciju, kad esi spiests būt mājās bez klātienes sarunas iespējām. Tāpēc bija grūtāk tikt pie jauniem darījumiem.”
BSGF partnere arī redz ietekmi uz biznesa novērtējumu un citreiz arī uz īpašnieka lēmumu pārdot uzņēmumu grūtos laikos. “Kas attiecas uz novērtējumiem, dažās nozarēs ir daudz risku, jo ir patiešām grūti pateikt, vai pandēmijas ietekme ir pastāvīga vai īstermiņa un kā tas ietekmēs darbības rezultātus nakotnē,” viņa saka, piebilstot, ka “mēs redzam, ka daži uzņēmēji apsverot tā pārdošanu nav pārliecināti par to k o darīt ar naudu, jo apstākļi ir tik nepastāvīgi.
Plunksnis komentē: “Mans vēstījums uzņēmējiem būtu, ka grūtības rada iespēju. Piemēram, es ļoti ticu, ka vietējie ražošanas uzņēmumi kļūs konkurētspējīgāki, jo neviens negrib ilgi gaidīt sūtījumus no Ķīnas. Un dažās nozarēs mēs jau redzam izmaiņas, piemēram, lielie mazumtirgotāji dod priekšroku elastīgiem vietējiem ražošanas uzņēmumiem.”
