Lietuvas Bankas prezidents: no “Snoras” pēc skandalozas publikācijas aizplūda liela nauda 0
Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks otrdien Seima korupcijas apkarošanas komitejai sniedzis liecības attiecībā uz naudas noplūdi no bankas “Snoras”, ko varēja izraisīt skandalozā publikācija par iespējamo bankas nacionalizāciju, kas dienu pirms šīs bankas darbības apturēšanas parādījās laikrakstā “Lietuvos rytas”.
“Runa ir par lieliem skaitļiem,” viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, vai tas varētu būt presē jau pieminētais miljards litu (204 miljoni latu). Tomēr precīzākas ziņas Vasiļausks atteicies sniegt.
Kā ziņots, 15.novembrī, dienu pirms bankas “Snoras” darbības apturēšanas, “Lietuvos rytas” apsūdzēja prezidenti Daļu Grībauskaiti nodomos sagraut mazās Lietuvas bankas. Atsaucoties uz “drošiem avotiem”, tas vēstīja, ka šajās bankās paredzēts veikt kratīšanas, paziņot par tur atklātām afērām, aizturēt vadītājus, bet pēc tam pašas bankas pārņemt valsts rokās.
“Šāda Lietuvā vēl nedzirdēta operācija, kas atgādina Krievijas varas iestāžu soda akcijas pret nepakļāvīgiem un patstāvīgi domājošiem uzņēmējiem, tiek diriģēta no prezidenta pils. Visas darbības jau tiek saskaņotas arī ar bijušo prezidentes Daļas Grībauskaites vēlēšanu štāba vadītāju, tagadējo Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāju Vitu Vasiļausku,” apgalvoja laikraksts, kurā aptuveni 35% akciju piederēja bankai “Snoras”.
Kā tagad norādījis Vasiļausks, viņš ir pārliecināts, ka informācija par gaidāmo “Snoras” nacionalizēšanu toreiz nav noplūdusi no Lietuvas Bankas.
Tikmēr portāls “Alfa.lt” raksta, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra jau pērn novembra vidū, “pašā notikumu karstumā”, saņēmusi Seima deputāta Sauļus Stomas pieprasījumu izmeklēt iespējamo informācijas noplūdi.
Tomēr Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta virsprokurors Irmants Miķeļonis deputātam novembra beigās diezgan asā formā atbildējis, ka pirmstiesas izmeklēšana netiks uzsākta.
Pēc viņa vārdiem, Ģenerālprokuratūra spērusi “zināmus pārbaudes soļus”, ņemot vērā, ka daži rakstā izteiktie apgalvojumi “varēja tikt uzlūkoti kā daļēji atbilstoši Lietuvas Bankas sniegto materiālu izvērtēšanas procedūrām, kas Ģenerālprokuratūrā notika laikā no 9. līdz 14.novembrim un kurās piedalījās dažādu institūciju pārstāvji”.
Tomēr nav iegūti dati, kas apliecinātu, ka minēto informāciju laikrakstam nopludinājuši valsts ierēdņi, uzsvēris virsprokurors.
Miķeļonis skaidrojis, ka jau līdz 9.novembrim, kad Lietuvas Banka vērsās Ģenerālprokuratūrā, bankas “Snoras” galvenie akcionāri un citi atbildīgi tās darbinieki zinājuši par bankā veikto pārbaužu gaitu, varējuši reāli prognozēt to iznākumu un spert attiecīgus soļus.
“Tāpēc nedomājam, ka šai gadījumā (..) rakstam bija izšķiroša loma,” viņš noslēgumā norādījis.
Ģenerālprokuratūras atbildē uz Stomas pieprasījumu sniegta arī atsauce uz Lietuvas Bankas vadītāja izteikumiem Seima 17.novembra sēdē, kurā Vasiļausks ne ar vārdu neierunājas par “milzīgu naudu”, kas no bankas aizplūdusi pēc minētās publikācijas, kā viņš to atzinis tagad.
Seima korupcijas apkarošanas komiteja šobrīd izmeklē jaunu sabiedrības uzmanības centrā nonākušu skandālu, kas arī saistīts ar toreizējo iespējamo informācijas noplūdi no bankas “Snoras”.
Proti, kā ziņots, Lietuvas iekšlietu ministrs Raimunds Palaitis pirms nedēļas atlaida no amata Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāju Vitāliju Gaiļu un viņa vietnieku Vītautu Ģiržadu, saistot viņu vārdus ar šo lietu.
Kā, vērtējot šo soli, paziņoja prezidente Daļa Grībauskaite, ministra rīcība atbilst Lietuvas likumos noteiktajai kārtībai. Savukārt premjerministrs Andrjus Kubiļus iepriekš tika izteicies, ka Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienestam kā institūcijai uzticas, tikmēr Seima spīkere Irēna Degutiene par ministra soli izteica neizpratni.
Vairāk simti cilvēku pagājušās nedēļas vidū pulcējās pie prezidenta pils, pieprasot atbrīvot no amata iekšlietu ministru un pieņemt atpakaļ abas viņa atlaistās amatpersonas
