Lietuvas ārlietu ministrs: Pastāv risks, ka Lukašenko sāks uzskatīt sevi par Rietumu atzītu līderi 12
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis otrdien paudis bažas, ka Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pēc pirmdien notikušās sarunas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli varētu sākt uzskatīt sevi par Rietumu atzītu valsts vadītāju.
Viņš norādījis, ka nesaskata iemeslu runāt ar Lukašenko, kas ir atbildīgs par migrācijas krīzi pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju.
“Lukašenko var sākt likties, ka viņš kļūst par rietumvalstu atzītu līderi, par vienu no iespējamajiem problēmas risinātājiem, lai gan patiesībā viņš pats to izraisījis. Taisnību sakot, es īsti neredzu, par ko ar viņu varētu runāt,” ministrs sacījis žurnālistiem Seimā.
Kā uzskata Landsberģis, kaimiņvalsts autoritārajam līderim jānonāk “spiediena situācijā”.
“Ja sāksim ar viņu sarunas, tas ir visbīstamākais – viņš atbrīvos 100 cilvēkus un pieprasīs jaunas sarunas, atbrīvos 50 un uzaicinās 50 citus. Ja atceraties 2012.gadu, kad notika sarunas par politieslodzīto atbrīvošanu, – viņš vienu atbrīvo, sankcijas tiek samazinātas, saņem ciet divus citus – tās tiek noteiktas atkārtoti, pēc svārsta likuma,” viņš spriedis.
Ministrs atzinis, ka pats par Merkeles un Lukašenko sarunu uzzinājis tviterī kā par jau notikušu faktu un šī ziņa viņam bijusi “mazliet negaidīta”.
“Tas viss vakar vakarā izskatījās dīvaini, mums visu dienu bija [Eiropas Savienības Ārlietu padomes] sēde. Tajā pilnīgi nekas netika runāts ne par kādiem zvaniem – bija vienota nostāja, atbalsts Lietuvai un Polijai. (..) Sēdei beidzoties, tikām iepazīstināti ar šo jauno informāciju,” Landsberģis stāstījis pēc atgriešanās no Briseles.
Tikmēr Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas birojs ziņu aģentūru BNS informējis, ka valsts vadītājs “par gaidāmo sarunu bijis iepriekš informēts”.
Ārlietu ministrs savukārt norādījis, ka pagaidām no Vācijas saņemta “ļoti lakoniska informācija” un sarunas ierakstu viņš nav redzējis.
“Viena informācija līdz mums nonākusi, nevaru garantēt, ka tā ir patiesa, bet tā daudz ko izskaidrotu – bijis norunāts, ka šis zvans netiks nodots atklātībai. Varbūt tika cerēts apmainīties ar informāciju, uzzināt nostāju. (..) Tas varētu izskaidrot sajukumu attiecībā uz to, kurš pirmais komunicē, – attiecībā uz to, ka komunicēt pirmais sāka Lukašenko un vācieši sekoja vēlāk,” izteicies Landsberģis.
“Šķiet, varēja būt tā, ka uzticēšanās Lukašenko bija pārāk liela,” viņš piebildis.
Lietuvas ārlietu ministrs neslēpis pārsteigumu arī par prezidenta Nausēdas izteikumiem britu raidsabiedrībai BBC par iespēju runāt ar Lukašenko.
“Pirms tam viņš diezgan spēcīgi iestājās pret to,” atgādinājis ministrs.
Kā paziņojis Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts, Merkele pirmdien ar Lukašenko runājusi par “sarežģīto situāciju uz robežas starp Baltkrieviju un ES, īpaši par humānās palīdzības nepieciešamību tur esošajiem bēgļiem un migrantiem”.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte otrdien izteicās, ka saprot Vācijas kancleres bažas par situāciju pie ES austrumu robežām – īpaši, tādēļ, ka lielākā daļa pie Baltkrievijas un Polijas robežas sapulcējušos migrantu neslēpj, ka viņu galamērķis ir Vācija. Vienlaikus viņa atzina, ka nebrīnās, ka Baltkrievijas propagandisti Merkeles zvanu Lukašenko izmanto saviem mērķiem.
Tikmēr Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs Žīgimants Paviļonis uzsvēris, ka Merkeles zvans Lukašenko nesaskan ar Vācijas oficiālo nostāju, kas izklāstīta pirmdien notikušajā ES Ārlietu padomes sēdē, kurā tika nolemts noteikt Baltkrievijai stingrākas sankcijas. Deputāts atzinis, ka tas pārsteidzis ne tikai viņu pašu, bet arī viņa kolēģus Vācijā.
“Vēl piektdien ar pretendentu uz CDU [Vācijas kristīgo demokrātu] līdera amatu Norbertu Retgenu parakstījām paziņojumu, kurā nepārprotami uzsvērām, ka Aleksandrs Lukašenko ir noziedznieks, kas jātiesā (..), ka vajadzīgas jaunas sankcijas, ka Baltkrievija jāpasludina par lidojumu aizlieguma zonu. Labi zinu, ka tieši tāds noskaņojums pašlaik valda starp tiem cilvēkiem, kuri runā par koalīcijas līgumu, īpaši starp zaļajiem, kuri, iespējams, vadīs Vācijas ārpolitiku,” viņš izteicies.
Kā uzskata Paviļonis, Merkeles zvans bijis viņas personiska iniciatīva, kas ir pretrunā ar ES ieturēto kursu.
“Jebkāda ES šķelšana palīdzēs autokrātiskiem režīmiem nostiprināt savu naratīvu, kuru dzirdam ik dienas. Mūsu vienotība ir vienīgais, kas mūs var pasargāt no šādām krīzēm, skaidri nosaucot vārdā vainīgo. Bet vainīgais ir Lukašenko, aiz viņa stāvošais [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins, ko, starp citu, Merkeles kundze iepriekš skaidri pateikusi, un, taisnību sakot, arī citi autokrātiskie režīmi, tā pati Ķīna, kura konsekventi piesedz šīs darbības Apvienoto Nāciju Organizācijā,” viņš spriedis.
