Lietuvas ārlietu ministrs aicina Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu 0
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs aicinājis Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu un atcelt kuģu blokādi Azovas jūrā, reaģējot uz informāciju, ka Krievijas robežsargi svētdien aizturējuši trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus un laiduši darbā ieročus.
“Tas nav nekas cits kā agresijas turpinājums, jo Azovas jūra saskaņā ar Krievijas Federācijas un Ukrainas vienošanos izmantojama kopīgi,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Ministrs izteicis cerību, kas starptautiskā kopiena “paudīs ļoti stingru attieksmi pret svētdienas notikumiem Kerčas šaurumā un pieprasīs, lai Krievija izbeidz blokādi”.
Kā uzskata Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta profesors Toms Janeļūns, domājams, ka incidents nav nejaušs un tā laiks izvēlēts apzināti.
“Tā nav nejauša sadursme, bet acīmredzami sagatavota situācija, uz kuru tika iets jau vairākus mēnešus. Varētu būt, ka diezgan precīzi izplānots arī provokācijas laiks – Eiropa aizņemta ar “Breksita” lietām, ASV gaida jaunā Kongresa sastāva darba sākumu, bet pašā Ukrainā pastiprinās iekšējā cīņa saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām,” viņš spriedis. “Tātad šis ir bīstamākais laiks, kad Krievija var censties iegūt pārsvaru vismaz Melnās un Azovas jūras reģionā. (..). Manuprāt, tie ir tipiskie Krievijas ieradumi – izmantot visus izdevīgos apstākļus, aizvien iesaistoties tajā brīdī, kad pretestība ir vismazākā,” Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT ziņu portālam sacījis politologs.
Tikmēr Lietuvas Austrumeiropas studiju centra vadītājs Lins Kojala atgādinājis, ka konfliktsituācija Azovas jūrā briedusi “jau vismaz vairākus mēnešus”, Krievijai bloķējot Ukrainas tirdzniecības kuģus un radot lielus ekonomiskos zaudējumus.
“Ir skaidrs, ka pirms kara parakstītie Krievijas un Ukrainas līgumi, kas reglamentē kuģošanu jūrā, kopš 2014.gada faktiski zaudējuši spēku. Tādēļ Ukraina, aizstāvot savas intereses, jau kādu laiku gatavojās līdzīgiem notikumiem, rīkoja mācības – jo vairāk tāpēc, ka Krievijai tur ir dzīvā spēka un tehnikas pārsvars,” viņš norādījis.
Pēc eksperta teiktā, tas var kļūt par iemeslu jaunam konflikta eskalācijas posmam, tādēļ ir svarīgi, lai Rietumi pēc iespējas drīzāk reaģētu, principiāli aizstāvot starptautisko tiesību normas un nepieļaujot iecietību pret spēka lietošanu.
Kā ziņots, ka svētdien priekšpusdienā Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas.
Kā bija teikts Ukrainas Jūras spēku paziņojumā, Ukrainas puse par šo braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi “veikuši klaji agresīvas darbības” pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.
Savukārt Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) paziņoja, ka Ukrainas kuģi nelikumīgi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos, lai apzināti provocētu konfliktu, un solīja drīzumā nākt klajā ar “neapstrīdamiem pierādījumiem”, ka par sadursmēm atbildīga Ukrainas puse.
Krievija pēc incidenta slēdza satiksmi caur šaurumu arī civilajiem kuģiem, atsaucoties uz bažām par drošību.
Vēlāk Ukrainas Jūras spēku pavēlniecība paziņoja, ka Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas kuģu grupu, ievainojot divus ukraiņu jūrniekus, bet visbeidzot kuģus sagrābušas Krievijas īpašo uzdevumu vienības.
FDD svētdienas vakarā apstiprināja, ka Krievijas robežsargi aizturējuši trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus, kas pārkāpuši Krievijas valsts robežu un “nav reaģējuši uz pavadošo Krievijas FDD Robežapsardzes dienesta likumīgo prasību apstāties, turklāt veikuši bīstamus manevrus”. FDD paziņojumā atzīts, ka Krievijas puse laidusi darbā ieročus un incidentā cietuši trīs ukraiņu jūrnieki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.
Savukārt Ukrainas portāls “InfoResist”, citējot avotu Aizsardzības ministrijā, vēsta par sešiem cietušiem ukraiņu jūrniekiem, no kuriem divi ievainoti smagi.
Kijeva un rietumvalstis jau iepriekš apsūdzējušas Maskavu, ka tā tīši kavē kuģu kustību uz Mariupoles ostu, kas ir vitāli svarīga Ukrainas dienvidaustrumu reģiona smagajai rūpniecībai un atrodas līdzās promaskavisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām. Eiropas Savienība (ES) jau septembrī aicināja Krieviju nodrošināt Eiropas kuģiem netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā.
