Lietuvas aizsardzības ministrija: Tiek izplatīta viltus ziņa par NATO karavīru izvešanu no valsts 0
Lietuvas Aizsardzības ministrija otrdien brīdinājusi, ka tiek izplatīta viltus ziņa, kurā apgalvots, ka no valsts paredzēts izvest tur dislocētos NATO karavīrus.
Kā norāda ministrija, otrdienas pievakarē aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis saņēmis e-pasta vēstuli, ko it kā sūtījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un kurā apgalvots, ka esot pieņemts lēmums izvest NATO karavīrus no Lietuvas.
“Tas ir vēl viens mēģinājums pandēmijas krīzi pārvērst drošības krīzē, ar šādiem meliem raisot neuzticēšanos partneriem un neticību NATO vienotībai,” norādījis ministrs.
Saskaņā ar provizoriskām ziņām tāda pati informācija piesūtīta arī Lietuvas medijiem un iestādēm, kā arī adresātiem NATO galvenajā mītnē Briselē.
Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta dati liecina, ka konsekventi mēģinājumi izplatīt dezinformāciju, izmantojot pandēmijas krīzi, vērojami jau pāris mēnešus.
Aizsardzības ministrija norāda, ka kopš 1.februāra fiksēti 807 gadījumi, kad izplatīta maldinoša informācija par Covid-19 krievu, angļu un lietuviešu valodā, bet krievu valoda lietota gandrīz divās trešdaļās gadījumu.
Visbiežāk šie incidenti tiešā veidā saistīti ar jautājumu par vīrusa izplatības ierobežošanu Lietuvā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vai netieši – ar citiem tematiem, izmantojot koronavīrusa kontekstu, lai izplatītu negatīvu informāciju Lietuvai stratēģiski svarīgos jautājumos. Pēdējā laikā tādi incidenti aizvien biežāk vērsti pret NATO.
“Diemžēl koronavīrusa krīze ne tikai nav samazinājusi drošības riskus Eiropā, bet pat radījusi apstākļus to pieaugumam. Mēs par to esam runājuši gan ar NATO, gan ar ES aizsardzības ministriem, un visas valstis saprot un izjūt šī jautājuma nozīmīgumu,” norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs.
“Nedrīkstam pieļaut, ka šī krīze grautu valstu ilglaicīgos aizsardzības mērķus, un tādi gadījumi vēlreiz apliecina, ka mums arī turpmāk jāpievērš pienācīga uzmanība aizsardzības stiprināšanai – gan konvencionālajam, gan kiberpotenciālam,” viņš piebildis.
Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta analītiķi secinājuši, ka nepatieso informāciju tematiski var iedalīt vairākās grupās.
Vienā gadījumā tiek apgalvots, ka NATO funkcijas ir mainījušās un pašreizējā tās pastāvēšana apdraud pašas organizācijas dalībvalstis. Tiek izplatīta arī nepatiesa informācija, ka alianses karavīri nepiedienīgi uzvedas sabiedriskās vietās un ka Lietuvas pilsoņi pret to protestē, teikts ministrijas paziņojumā. Aliansei tiek tendenciozi pārmesta “pret Krieviju vērsta retorika”, kā arī apgalvots, ka NATO varētu cīnīties pret Covid-19, taču tā vietā tērē naudu kodolieročiem, apdraudot Eiropas un Lietuvas pilsoņus.
