Lietuvā vēl prezidentu un balso par Seima deputātu skaita samazināšanu 1
Lietuvā svētdien, 12.maijā, notiek valsts prezidenta vēlēšanas, kurās jāizraugās ilggadējās prezidentes Daļas Grībauskaites pēctecis, un divi saistoši referendumi, kuros tiks lemts par konstitūcijas grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonības atļaušanu un Seima deputātu skaita samazināšanu.
Paredzams, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, un tas nozīmē, ka 26.maijā, reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks otrā kārta, kurā spēkiem mērosies divi pirmajā vēlēšanu kārtā vislielāko atbalstu ieguvušie kandidāti, bet politologi atzīst, ka šobrīd rezultātus prognozēt ir gandrīz neiespējami.
Sacensībai par prezidenta amatu šajās vēlēšanās oficiāli reģistrēti deviņi kandidāti, taču viens no viņiem pēdējā brīdī no cīņas atteicies, aicinot savus vēlētājus balsot par vienu no diviem citiem kandidātiem.
Lielākais atbalsts tiek prognozēts ekonomistam, ilggadējam Lietuvas “SEB bankas” prezidenta padomniekam Gitanam Nausēdam, Seima deputātei, bijušajai finanšu ministrei Ingrīdai Šimonītei, kas ir lielākās opozīcijas partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” kandidāte, un premjerministram Sauļum Skvernelim, ko par savu kandidātu izvirzījušas abas valdošās koalīcijas partijas Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, katrs no viņiem var cerēt uz aptuveni piektdaļu vēlētāju balsu.
Pārējie reģistrētie kandidāti, kas būtiski atpaliek no pirmā trijnieka, ir Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no Sociāldemokrātu partijas, neatkarīgais kandidāts, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības “Sajūdis” dibinātājiem Arvīds Juozaitis, “Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības” vadītājs Valdemārs Tomaševskis, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas un neatkarīgais kandidāts, Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks.
Viens no viņiem – Puteiķis – divas dienas pirms vēlēšanām no cīņas izstājās, savus atbalstītājus aicinot balsot vai nu par Skverneli vai Juozaiti, lai nepieļautu “banku sektora pārstāvja [Nausēdas] iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā”. Vēl pāris dienas pirms tam zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis paziņoja, ka lūdzis vienu kandidātu izstāties no vēlēšanu cīņas par labu savas partijas atbalstītajam Skvernelim, taču neatklāja, par kuru kandidātu runā. Puteiķa vārds ir vēlēšanu biļetenos un par viņu ir iespējams nobalsot.
Pašreizējai prezidentei Grībauskaitei konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu pēc kārtas.
54 gadus veco Nausēdu, kas aptaujās gandrīz nemainīgi atradies reitingu tabulas augšgalā, sabiedrība iepazinusi galvenokārt kā ekspertu, kas desmit gadu garumā televīzijas ziņu pārraidēs komentējis Lietuvas ekonomisko situāciju. Politologu vērtējumā viņš tā arī turējies šā tēla rāmjos, necenšoties sevi parādīt kā politisko līderi un drīzāk solot būt atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs.
Nausēda ir labēji centrisks kandidāts, kas sevi raksturojis kā konservatīvu un rietumnieciski domājošu, vienlaikus akcentējot norobežošanos no visām partijām. Viņa elektorāts ir ļoti plašs tiklab vecuma, kā izglītības un ieņēmumu līmeņa ziņā. Atbalstu viņam apliecinājis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, savukārt Nausēdas kritiķi noskaņoti piesardzīgi un uzskata, ka viņš pārstāv lielā biznesa intereses.
Runājot par ārpolitiku, Nausēda atzinis, ka Lietuvai attiecībās ar Krieviju jāietur principiāla nostāja, nepiemirstot par notikumiem Ukrainā, taču vienlaikus jāuztur ekonomiskie un kultūras sakari un jāmīkstina retorika, “nelejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām”. Viņš iestājies par Eiropas Savienību kā par konfederāciju, par ekonomisko attiecību attīstīšanu ar Ķīnu, par sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, ar laiku, iespējams, iesaistot tajā arī Lielbritāniju.
Ievēlēšanas gadījumā savā pirmajā ārvalstu vizītē tiklab Nausēda, kā abi pārējie pirmās trijotnes kandidāti dotos uz Poliju.
44 gadus vecā Šimonīte pēc izglītības ir ekonomiste, kas sabiedrības uzticēšanos un simpātijas iemantojusi kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre, lai gan viņai tikusi adresēta arī kritika par valdības stingrajiem taupības pasākumiem un lēmumu nevērsties pēc aizdevuma pie Starptautiskā valūtas fonda. Viņa bijusi arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, bet 2016.gadā ievēlēta Seimā.
Apveltīta ar asu prātu un labu humora izjūtu, viņa bauda lielu atbalstu pilsētu iedzīvotāju un gados jaunu vēlētāju vidū. Nereti raksturota arī kā pašreizējās prezidentes Daļas Grībauskaites ieturētā kursa tuvākā mantiniece.
Ārpolitikā Šimonīte iestājas par līdzšinējā kursa saglabāšanu, dziļāku integrāciju NATO un Eiropas Savienībā, koalīciju veidošanu ES iekšienē, par to, ka attiecībām ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm nepieciešama jauna elpa, jo pašreizējā sadarbība ir pārāk formāla. Runājot par attiecībām ar Krieviju, viņa uzsver, ka Lietuva nedrīkst izlikties neredzam Maskavas centienus mainīt pasaules kārtību un eksportēt uz Rietumu pasauli savas “vērtības”, tādēļ valsts līmenī pašlaik Lietuvai ar Krieviju nav, par ko runāt, lai gan ar laiku situācija varētu mainīties.
48 gadus vecais Skvernelis pēc izglītības ir jurists, viņš bijis policijas ģenerālkomisārs un iekšlietu ministrs. Jau tobrīd izcēlies ar ambīcijām un impulsīvu raksturu, dažkārt nevairoties paust arī nostāju, kas atšķiras no prezidentes Grībauskaites viedokļa. 2016.gadā kā bezpartijiskais kandidāts palīdzējis vairot zaļzemnieku uzvaru Seima vēlēšanās. Šīs partijas deleģēts, kļuvis par premjeru, un arī prezidenta vēlēšanās startē kā zaļzemnieku kandidāts. Lielāko popularitāti bauda reģionos un starp vēlētājiem, kas grib redzēt saimniecisku līderi, kurš “stingri tur rokās stūri”.
Tuvojoties vēlēšanām, Skvernelis pārsteidzis sabiedrību ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem, kas nesaskan ar Lietuvas ārpolitikas kursu, piemēram, izteicis pieļāvumu, ka viņa uzvaras gadījumā Lietuvas vēstniecība Izraēlā varētu tikt pārcelta no Telavivas uz Jeruzalemi, aicinājis Baltkrieviju pārveidot pie abu valstu robežas topošo un jau gandrīz pabeigto Astravjecas atomelektrostaciju par gāzes koģenerācijas staciju, un, visbeidzot, paziņojis, ka latvieši lietuviešiem “nav brāļi, bet konkurenti daudzās jomās”, vēlāk gan skaidrodams, ka neesot citēts precīzi.
Viņa izteikumi, kuros bieži vien saskatāmi centieni izmantot premjera amata pavērtās priekšrocības priekšvēlēšanu cīņā, izpelnījušies asu prezidentes Grībauskaites kritiku.
Skvernelis centies uzsvērt, ka viņa ievēlēšana nodrošinās pašreizējās valdības uzsākto reformu turpināšanu, savukārt opozīcijas partijas, īpaši tēvzemieši, raizējas, ka Skverneļa uzvara mazinātu demokrātiju, jo zaļzemnieki tad kontrolētu visus trīs vadošos amatus valstī.
Maija sākumā zaļzemnieku līderis Karbauskis izteica pieļāvumu, ka viņa partija varētu aiziet no valdošās koalīcijas, ja tai neveiksies prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc politiķa sacītā, faktiski viņš par tēvzemiešu kandidātiem uzskata tiklab Šimonīti, kā Nausēdu, un ja par prezidentu tiktu ievēlēts viens no abiem šiem kandidātiem, bet Skvernelis zaudētu, pieaugtu tēvzemiešu ietekme uz politiskajiem procesiem un viņi vēl vairāk pastiprinātu spiedienu uz zaļzemniekiem, kas esot jūtams jau šobrīd.
Kā uzskata politologi, Karbauska partija acīmredzot nevairās “nodedzināt visus tiltus”, lai nepieļautu sava kandidāta neveiksmi pirmajā kārtā, taču viņa izteikumi kaitē valstij un jau visai drīz var pavērsties pret pašiem zaļzemniekiem.
Eksperti arī domā, ka diezgan labas izredzes vēlēšanās būtu bijušas arī Sociāldemokrātu partijas kandidātam, eirokomisāram Andrjukaitim, taču viņš pārāk vēlu sācis priekšvēlēšanu kampaņu.
Savukārt filozofu Juozaiti, kas savā programmā īpaši akcentējis tradicionālās vērtības un nacionālās identitātes uzturēšanas nozīmīgumu, bet par svarīgāko ārpolitikas prioritāti nosaucis attiecības ar Latviju, politologi uzteikuši par spilgtāko un vitālāko priekšvēlēšanu kampaņu un pieļāvuši, ka viņam varētu veikties nākamajās Seima vēlēšanās, ja viņš ar saviem atbalstītājiem izvirzītu šādu mērķi.
Eksperti atzīst, ka vēlēšanu rezultātus neuzņemas prognozēt, cita starpā paredzot, ka dubultpilsonības referenduma dēļ balsošanā šoreiz aktīvāk piedalīsies ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuru viedoklis Lietuvas aptaujās netiek atspoguļots.
Pašreizējai prezidentei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedz kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.
Lietuvas vēlētājiem šodien saistošā referendumā arī jāpauž attieksme pret dubultpilsonības atļaušanu. Pašlaik Lietuvas konstitūcija noteic, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.
Referendumā vēlētājiem jādod atbilde uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem. Šie kritēriji, kā arī konkrēts tādu valstu saraksts tiks noteikti ar likumu.
Konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Šobrīd Lietuvas vēlētāju sarakstā ir 2 472 405 pilsoņi, tātad minētā panta grozīšanai nepieciešams 1 236 203 vēlētāju atbalsts.
Otrā saistošajā referendumā vēlētājiem jāizsaka sava attieksme pret valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem konstitūcijas 55.panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141 līdz 121.
Šis ierosinājums tiek pamatots ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad – vairs tikai nepilni 2,8 miljoni. Tomēr daudzi šo ideju uzskata par populistisku, un arī prezidente Grībauskaite atteikusies balsot šai referendumā, nosaucot to par bezjēdzīgu.
Šā panta grozīšanai noteikta zemāka latiņa – nepieciešams, priekšlikumu atbalsta vairāk nekā puse referendumā piedalījušos pilsoņu, bet ne mazāk kā trešdaļa balsstiesīgo pilsoņu, tātad Seima deputātu skaits tiks samazināts, ja vēlētāju aktivitāte pārsniegs 50% un vairāk nekā puse no viņiem, bet ne mazāk kā 824 135 balsos “par”.
Šoreiz iepriekšējai balsošanai iecirkņos bija atvēlētas piecas dienas – no pirmdienas līdz piektdienai – līdzšinējo divu dienu vietā. Trešdien, ceturtdien un piektdien norisinājās arī balsošana pa pastu, bet piektdien un sestdien tiem vēlētājiem, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas iecirkņos, bija iespēja balsot mājās.
Vēlēšanām un abiem referendumiem paredzēti dažādu krāsu biļeteni, kas ļauj vēlētājiem tos vieglāk atšķirt. Vēl viens jauninājums ir iespēja neredzīgajiem un vājredzīgajiem nobalsot bez citu palīdzības, izmantojot īpašu ierīci.
