Lietuvā uzņem apgriezienus lieli militārās industrijas projekti. Latvija atpaliek 0
Kamēr valsts kapitālsabiedrība SIA “Valsts aizsardzības korporācija” šovasar uzsākusi īstenot pirmo starptautisko munīcijas projektu Latvijā, Lietuva septembra nogalē parakstīja jau otro vērienīgo līgumu militārās ražošanas jomā, tostarp arī par 155 milimetru artilērijas munīcijas ražotnes izveidošanu.
Saskaņā ar Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) teikto, paredzams, ka 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražošanu rūpnīca Iecavā uzsāks 2026.gadā. Iepriekš, vēl šā gada martā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) pauda, ka Latvijas munīcijas ražotne darbu daļēji varētu sākt līdz šā gada beigām. Turklāt Latvija kā vienīgā no Baltijas valstīm ieguva finansējumu no Eiropas Komisijas fonda munīcijas ražošanas atbalstam 41 miljona eiro apmērā.
Tiesa, šis atbalsts tika piešķirts Aizsardzības ministrijas SIA “Valsts aizsardzības korporācija” kopā ar “KNDS” grupas uzņēmumiem no Francijas un Itālijas, un “Nammo” grupas uzņēmumiem no Norvēģijas un Somijas. Arī rūpnīcas izbūvē ieguldāmā summa izrādījās krietni zemāka, kā tie 30 miljoni eiro, par kuriem Andris Sprūds runāja pirms nepilna gada – pērnajā novembrī. Tagad tiek lēsts, ka rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro, no kuriem viens miljons būs Eiropas līdzfinansējums, savukārt 11 miljoni eiro – Latvijas nacionālais finansējums. Savukārt izejvielu iegāde vienam gadam varētu izmaksāt 15 miljonus eiro.
Aizsardzības ministrija jau ir saņēmusi kritiku par nepietiekami strauju militāro projektu un iepirkumu realizāciju. Tiesa, aizsardzības ministrs gan izteicies, ka “patlaban tiek vērtēts, lai regulējumu papildinātu ar zaļo koridoru.” Tikmēr Lietuva šādus grozījumus jau ir pieņēmusi.
Tiesību aktu grozījumus, kas atvieglo liela mēroga projektu attīstību, kaimiņvalsts Ekonomikas un inovāciju ministrija ierosināja arī Lietuvas drošības nodrošināšanai. Grozījumi tika izstrādāti sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Vides ministriju un valdības biroju, un Lietuvas Seims par tiem nobalsoja šā gada aprīlī. Proti, lieliem vietējiem un Rietumu ražotājiem, tostarp Vācijas militārajam gigantam “Rheinmetall”, kas tolaik vēl tikai plānoja būvēt rūpnīcu Lietuvā, tika radīti labvēlīgi apstākļi, lai viņi savas rūpnīcas varētu būvēt ātrāk un vieglāk. Seims pieņēma grozījumus arī pavadošajos Zemes, Teritorijas plānošanas un Būvniecības likumos. Tostarp Ekonomikas un inovāciju ministrijas izstrādātā un vēl 2021. gadā uzsāktā “Zaļā koridora” iniciatīva liela mēroga investīciju projektiem piešķir valsts nozīmes statusu un 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi uz laiku līdz 20 gadiem.
Kā norādījusi Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite: “Dažkārt investoriem svarīgāks par jebkādām subsīdijām, valsts aizdevumiem vai garantijām, vai citiem finanšu instrumentiem ir ātri strādājošs valsts aparāts, maza birokrātija, digitalizēti risinājumi.” Pēc viņas teiktā, birokrātiskās procedūras “īsākas un draudzīgākas” padara likumi. “Un mēs padarām Lietuvu par, iespējams, draudzīgāko valsti Eiropā lielām investīcijām aizsardzības un drošības jomā”.
Iespējams, tieši šī aizsardzības jomas investīcijām draudzīgā vide arī bija viens no iemesliem Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmuma “Rheinmetall” ienākšanai Lietuvā un vairāk kā 180 miljonu eiro lielu investīciju piesaistīšanā 155 milimetru artilērijas munīcijas ražotnes izveidošanā. Paredzams, ka tajā tiks izveidotas vismaz 150 darbavietas. Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju rūpnīcu būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala valsts ziemeļos Radvilišķu rajonā. Pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, rūpnīcas būvniecība varētu sākties jau šomēnes. Līdz ar to Andra Sprūda paustais, ka Lietuvā ražotni labākajā variantā uzbūvēs vien 2027.gadā, šķiet maz ticams.
Savukārt šā gada 23.septembrī Lietuvas Republikas Aizsardzības ministrija un Finanšu ministrija parakstīja saprašanās memorandu ar pasaules lielāko aizsardzības uzņēmumu trijniekā esošo “Northrop Grumman Corporation”, tā oficiāli apstiprinot nodomu sadarboties un atbalstīt Lietuvas rūpniecību tās spējā ražot vidēja kalibra munīciju kājnieku kaujas transportlīdzekļiem. Šis memorands ļaus “Northrop Grumman” dalīties ar tehnoloģijām un progresīvām ražošanas zināšanām ar Lietuvas rūpniecību saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu politiku. Paredzams, ka šī sadarbība veicinās Lietuvas iekšzemes aizsardzības rūpniecību un līdz minimumam samazinās atkarību no garām piegādes ķēdēm.
Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs Laurins Kasčūns, līdz gada beigām plānots vienoties par visām detaļām, parakstīt līgumu un pusotra gada laikā Lietuvā sākt munīcijas ražošanu. Paredzēts, ka projekts tiks attīstīts kopā ar valstij piederošo “Giraites bruņojuma rūpnīcu”, tādējādi sasniedzot plašāku stratēģisko mērķi – stiprināt valsts aizsardzības rūpniecību. Gan Lietuvas finanšu, gan aizsardzības ministri norādījuši – Giraites ieroču rūpnīcai vadība nemainīsies un tā arī turpmāk paliks Lietuvas valsts īpašumā.
Savukārt Igaunijas valdība šā gada jūlijā pilnvaroja ekonomikas un informācijas tehnoloģiju ministru Titu Riisalo parakstīties uz akcijām 50 miljonu eiro vērtībā aizsardzības rūpniecības fondā, kas tiek veidots kā daļa no SmartCap. Fonds investēs gan tieši, gan ar privātu fondu starpniecību aizsardzības nozares uzņēmumos un uzņēmumos, kas izstrādā divējāda lietojuma tehnoloģijas. Fonds galvenokārt ir paredzēts Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem (vai uzņēmumiem, kas šeit veic nozīmīgu uzņēmējdarbību), kuri izstrādā un ražo militārās vai divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas veicina NATO dalībvalstu drošību un aizsardzību.
Autore: Ilona Bērziņa
