Lietuvā uz divām nedēļām aptur visu izglītības, kultūras, sporta iestāžu un izklaides vietu darbību 0
Ziņa papildināta pl. 18.50.
Lietuvas valdība ceturtdien pēc Valsts ārkārtējo situāciju komisijas ieteikuma devusi rīkojumu saistībā ar jaunā koronavīrusa izplatības draudiem uz divām nedēļām apturēt visu izglītības, kultūras, sporta iestāžu un izklaides vietu darbību visā valstī.
Valdības sēdē arī pieņemts lēmums aizliegt ceļojumus uz un no piecām valstīm, kas atzītas par slimības riska zonām, – šobrīd tās ir Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Singapūra un Itālija.
Par riskantām gan atzītas arī Francija, Vācija, Spānija, Irāna un Honkonga, taču pagaidām uz turieni no Lietuvas vienīgi ieteikts nedoties. Sākotnēji tika ziņots, ka aizliegums attiecas uz visām desmit pieminētajām valstīm un teritorijām, taču premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Ģiedrjus Surplis ziņu aģentūrai BNS precizējis šo uzskaitījumu. Galīgo sarakstu vēlāk sniegs Ārlietu ministrija.
No piektdienas saskaņā ar valdības lēmumu būs aizliegti visi publiskie pasākumi slēgtās telpās, bet brīvdabas pasākumos dalībnieku skaits nedrīkstēs pārsniegt 100 cilvēkus, turklāt būs jānodrošina, lai cilvēki šajos pasākumos ieturētu vismaz metra atstatumu cits no cita, un vecāka gadagājuma cilvēkiem adresēti pasākumi šai laikā nebūs pieļaujami.
Sporta pasākumus rīkot atļauts, taču bez skatītāju klātbūtnes.
Lēmumam par skolu slēgšanu piektdien vēl būs ieteikuma raksturs, bet no pirmdienas, 16.marta, līdz 27.martam mācību process tiks pārtraukts “visās Lietuvas izglītības iestādēs – no bērnudārziem līdz universitātēm,” žurnālistiem pēc valdības sēdes sacījis premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Mācību process varēs turpināties tālmācības ceļā, norādījis izglītības ministrs Aļģirds Monkevičs.
Pēc viņa teiktā, pašvaldībām būs jānodrošina bērniem aprūpe izglītības iestādēs gadījumā, kad to nav iespējams nodrošināt mājās.
Darba devējiem ieteikts atļaut darbiniekiem, kuriem ir bērni, strādāt no mājām, bet gadījumos, kad tādu iespēju nav, izsniegt viņiem darbnespējas lapas, atļaujot to darīt arī ar atpakaļejošu datumu.
Šo laiku izglītības iestādēs ieteikts uzskatīt par skolēnu brīvlaiku.
“Divas nedēļas ilgs brīvlaiks, un šajās divās nedēļās mums jāsagatavojas mācību procesu organizēt citādā veidā, ja tas būs vajadzīgs, – vai nu kā tālmācību, vai citā formā,” norādījis premjers.
Viņš pastāstījis, ka Seims tiks lūgts steidzamības kārtā veikt likumdošanas grozījumus, kas kas pieļautu jaunu bērnu aprūpes tiesisko formu – daļēju darbu mājās.
Kā izteikušies valdības locekļi, par visu minēto norādījumu vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rīkojumu nepildīšanu, kas varētu veicināt vīrusa izplatīšanos, var draudēt arī kriminālatbildība, ieskaitot pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Pēc ārlietu ministra Lina Linkeviča ieteikuma šonedēļ vēl nav aizliegti lidojumi no Itālijas uz Lietuvu, lai izbraukušie Lietuvas pilsoņi vēl varētu atgriezties mājās.
Cilvēkiem, kas ieradušies no riska valstīm, obligātā kārtā divas nedēļas būs jādzīvo izolētībā.
Iekšlietu ministre Rita Tamašuniene norādījusi, ka no trešdienas Lietuvas robežsargi pastiprinājuši Latvijas un Polijas robežu kontroli, un paredzēts pārbaudīt mikroautobusus ar citu valstu numuriem, pievēršot īpašu uzmanību cilvēkiem, kuri atgriežas no slēpošanas brīvdienām.
Valdības lēmums paredz, ka vajadzības gadījumā situācijas kontrolēšanā var tikt iesaistīta arī armija.
Finanšu ministrs Viļus Šapoka uzsvēris, ka Lietuvas finanšu sistēma “ir pilnīgi gatava izturēt izaicinājumus, kas saistīti ar Covid-19 izplatīšanos”.
Valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts apkalpot iedzīvotājus attālināti.
Valdība solījusi izstrādāt pasākumu plānu, kas paredzētu, kā nākotnē veikt ekonomikas veicināšanas pasākumus, lai amortizētu uzņēmumu zaudējumus, piemēram, atļaujot atlikt nodokļu nomaksu.
Jau ziņots, ka piektdien par izglītības un kultūras iestāžu, sporta klubu un izklaides vietu darbības apturēšanu uz piecām nedēļām pavēstīja Viļņas pašvaldība, taču premjers šos soļus nosaucis par pašdarbību un uzsvēris, ka Viļņas iedzīvotājiem jāievēro valdības, nevis pašvaldības rīkojumi.
Uz jautājumu, vai klientiem būs tiesības pieprasīt atpakaļ naudu, piemēram, par nopirktajām biļetēm vai sporta klubu abonementiem, Skvernelis atbildējis, ka šai gadījumā varētu būt spēkā “force majeure” princips, bet katrs gadījums būtu jāizskata individuāli atbilstoši pastāvošajiem nolīgumiem.
Valdība diskutējusi arī par to, ko darīt ar starptautiskajām militārajām mācībām un vai pieļaut jaunu karavīru ierašanos Lietuvā, bet galīgais lēmums šai jautājumā vēl nav pieņemts.
Kā izteicies premjers, mācības nenotiks, “ja redzēsim, ka pastāv risks”.
