Lietuvā tiesa beigusi izskatīt 1991.gada 13.janvāra lietu, apsūdzētas 66 personas 0
Viļņas apgabaltiesa pabeigusi izskatīt 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietu, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē.
Šīs lietas izskatīšana tika sākta 2016.gada janvāra nogalē, un spriedumu paredzēts paziņot 2019.gada 18.februārī.
Apsūdzības tajā izvirzītas 66 cilvēkiem, tai skaitā augstām toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonām. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie – Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genādijs Ivanovs, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Kam pieprasa bargāko sodu?
Bargāko sodu – mūža ieslodzījumu – Lietuvas Ģenerālprokuratūra pieprasījusi bijušajam Padomju Savienības aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam, bijušajam PSRS Valsts drošības komitejas virsniekam, specvienības “Alfa” komandierim Mihailam Golovatovam un vēl dažiem apsūdzētajiem.
Apsūdzēto skaitā ir arī bijušais padomju armijas Viļņas garnizona komandieris Vladimirs Ushopčiks, bijušais Lietuvas komunistiskās partijas centrālkomitejas otrais sekretārs Vladislavs Šveds un centrālkomitejas sekretārs Aļģimants Naudžūns.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās.
No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Iepriekš notieātas tika 6 padomju laika amatpersonas
1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.
Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.
Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.
