Lietuvā sāk izmeklēšanu par noziegumiem pret cilvēci Baltkrievijā 3
Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis sācis pirmstiesas izmeklēšanu par noziegumiem pret cilvēci saistībā ar Baltkrievijas pilsoņa Maksima Horošina sūdzību par Minskas režīmam lojālo spēka struktūru represijām pret viņu.
Kā trešdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra, prasības iesniedzēja minētie notikušā apstākļi un citi sākotnējie dati ietver tāda nozieguma pazīmes, uz kuru saskaņā ar Lietuvas Republikas kriminālkodeksu attiecināma universālā jurisdikcija, kas nozīmē, ka kriminālatbildība par starptautiskajās vienošanās norādītiem noziegumiem paredzēta neatkarīgi nedz no cietušo vai aizdomās turēto pilsonības, nedz nozieguma izdarīšanas vietas, nedz arī no tā, vai valstī, kur noziegums izdarīts, likums paredz par to sodu.
Pie noziegumiem, uz kuriem var tikt attiecināta universālā jurisdikcija, pieskaitāma arī spīdzināšana, kas norādīta Horošina sūdzībā un atzīta par noziegumu pret cilvēci.
Kā uzsvēris ģenerālprokurors, visiem cilvēkiem neatkarīgi no pilsonības ir vienādas cilvēktiesības un, ja tās tiek pārkāptas, viņi var saņemt citu valstu palīdzību.
“Starptautiskajā sabiedrībā valda vienprātība attiecībā uz universālās jurisdikcijas nepieciešamību un nozīmību cilvēktiesību aizstāvēšanā un smagu starptautisku noziegumu apturēšanā vai novēršanā, tomēr šādas lietas ir retas un raisa ļoti daudz juridisku jautājumu, tādēļ saprotu, ka arī šī pirmstiesas izmeklēšana būs ļoti sarežģīta, visi tai vērīgi sekos un šobrīd neviens tiešām nevar pateikt, kad un ar ko tā beigsies”, norādījis Pašilis, kura pilnvaru termiņš beidzas 29.decembrī.
Pēc viņa teiktā, arī pašas Lietuvas vēsturiskā pieredze uzliek tai pienākumu šai situācijā nepalikt malā un prokuratūrai bijis iespējams tikai viens pareizs lēmums – “likumīgā ceļā ievākt un pienācīgi fiksēt pēc iespējas vairāk datu, kas atzīstami par pierādījumiem un nepieciešami izmeklēšanai, lai kad un kur tā notiktu”.
Prokuratūra atzīst, ka nozieguma pierādīšanai pirmstiesas izmeklēšanas laikā būs jāiegūst dati, ka spīdzināšana notikusi valsts vārdā. Netiek izslēgta arī iespēja, ka izmeklēšanas gaitā tiks ievākta arī informācija par citiem cietušajiem.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska apsveikusi Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu lēmumu sākt šo pirmstiesas izmeklēšanu un aicinājusi arī citas Eiropos valstis sekot šim paraugam.
“Neviens gadījums nedrīkst tikt aizmirsts, visi gadījumi ir jāizmeklē,” viņa trešdien sacījusi ziņu aģentūrai BNS.
Arī pats Horošins izteicis cerību, ka šī pirmstiesas izmeklēšana par spīdzināšanu Baltkrievijā pamudinās arī citus represijās cietušos baltkrievus vērsties Lietuvas prokuratūrā.
Jau ziņots, ka Horošins, kas nesen no Minskas pārcēlies uz Viļņu, pie Lietuvas prokuroriem vērsās novembra nogalē, norādot, ka 13.oktobrī viņu nežēlīgi piekāvuši Baltkrievijas spēka struktūru darbinieki.
Kā Baltkrievijas pilsonis stāstīja preses konferencē Viļņā, viņš kopā ar sievu piedalījies opozīcijas mītiņā, un pēc tam kādu dienu pie viņa mājas apstājušās trīs automašīnas ar 12 vīriem maskās, kas aizveduši viņu līdz un, apsūdzot par piedalīšanos mītiņā, viņš nežēlīgi sists tā, ka vairākkārt zaudējis samaņu.
Pēc viņa teiktā, no spēka struktūru pārstāvjiem viņš uzzinājis, ka ticis izsekots. Horošins piebildis, ka brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no cietuma, bēgot uz Viļņu, bet viņš joprojām tiek vajāts, viņam zvana izmeklētājs, viņš saņēmis arī draudu zvanus no nezināmiem numuriem un brīdinājumus, ka tiekot gaidīts Minskā.
“Tas, kas šobrīd norisinās Baltkrievijā, tiešām ir briesmīgi. Ja kāds domā, ka XXI gadsimtā vēl kaut kur Eiropas centrā notiek kaut kas līdzīgs, – diezin vai. Mēs saistām ļoti lielas cerības ar lielu atklātumu un starptautisku atbalstu,” viņš atzinis.
Horošina pieteikumā Ģenerālprokuratūrai teikts, ka vīrietis, kas viņu sitis, atgādinājis Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas galvenās pārvaldes (GUBOPiK) priekšnieku Nikolaju Karpenkovu, lai gan šobrīd viņš to nevar pilnīgi droši apgalvot.
Cihanouskas štāba pārstāvis Aleksandrs Dobrovoļskis tobrīd norādīja, ka represijās cietušo Baltkrievijas pilsoņu pieteikumus ar līdzīgām apsūdzībām paredzēts iesniegt arī citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm, bet Viļņā iecerēts izveidot īpašu centru, kas koordinēs šo darbu. Viņš izteica cerību, ka vainīgie nonāks arī Interpola sarakstos.
