Lietuvā referendumā lems par Seima deputātu skaita samazināšanu 0
Lietuvas Seims ceturtdien īpašas steidzamības kārtā pieņēmis valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinājumu maijā sarīkot saistošu referendumu jautājumā par Seima deputātu skaita samazināšanu no 141 līdz 121.
Nolemts, ka referendums notiks 12.maijā, vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, lai gan sākotnējā priekšlikumā bija paredzēts to rīkot 26.maijā, reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un iespējamo prezidenta vēlēšanu otro kārtu.
Priekšlikumu par referenduma izsludināšanu balsojumā atbalstīja 58 Seima deputāti, pret to balsoja 42, bet vēl divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.
Savu ierosinājumu zaļzemnieki pamato ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad – vairs tikai nepilni 2,8 miljoni.
Tikmēr Seima opozīcija šos plānus dēvējusi par populistiskiem, paužot bažas, ka tas var nozīmēt atsevišķu grupējumu ietekmes palielināšanos parlamentā.
Kritiķi arī izteikušies, ka iniciatīva samazināt deputātu skaitu ir lēta zaļzemnieku priekšvēlēšanu kampaņas daļa, lai vāktu papildu balsis šīs partijas atbalstītajam prezidenta amata kandidātam – pašreizējam premjerministram Sauļum Skvernelim.
Pārcelt referenduma datumu aicinājis zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis, skaidrojot, ka to lūguši ārzemju lietuvieši, kas gribētu vienā dienā vēlēt prezidentu, balsot dubultpilsonības referendumā un arī referendumā par parlamenta deputātu skaita samazināšanu.
Viņš norādījis, ka ar referenduma izsludināšanu partija pildīs savu kādreizējo priekšvēlēšanu solījumu, un piebildis, ka attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu Lietuva ar 121 Seima deputātu tuvinātos Latvijai un Igaunijai, kur vēlētāju kopumu Saeimā un Rīgikogu pārstāv attiecīgi 100 un 101 deputāts.
Opozīcijas politiķi savukārt norādījuši, ka iedzīvotāju kopskaits Lietuvā gan samazinājies, bet balsstiesīgo pilsoņu skaits nav būtiski mainījies, jo ārvalstīs dzīvojošie lietuvieši saglabā balsstiesības.
“Ar vienu roku jūs gribat sarīkot referendumu par dubultpilsonības atļaušanu un tā faktiski kuplināt vēlētāju skaitu, bet ar otru roku – samazināt Seima deputātu skaitu,” pārmetis Liberāļu kustības priekšsēdētājs Euģenijs Ģentvils.
“Mazāks Seims nepārprotami paver oligarhijai iespējas pastiprināt spiedienu uz parlamenta locekļiem,” brīdinājis Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Jurģis Rāzma.
Sākotnējo ieceri rīkot referendumu reizē ar iespējamo prezidenta vēlēšanu otro kārtu opozīcija skaidroja ar zaļzemnieku vēlmi ar ievilināt balsošanas iecirkņos vairāk Skverneļa atbalstītāju, kuri šā priekšlikuma dēļ būtu gatavi nepalikt mājās.
Paralēli šai iniciatīvai zaļzemnieki centās savu ieceri īstenot citā ceļā – vācot parakstus par šāda referenduma rīkošanu. Pusgada laikā, rēķinot no janvāra, iniciatīvas grupai būtu jāsavāc vismaz 300 000 Lietuvas balsstiesīgo pilsoņu paraksti.
Lai tiktu pieņemts konstitūcijas grozījums par deputātu skaita samazināšanu, referendumā jāpiedalās vairāk nekā pusei reģistrēto vēlētāju, kuru kopējais skaits šobrīd ir aptuveni 2,5 miljoni.
Samazināt deputātu skaitu Lietuvā rosināts jau ne vienreiz vien, bet šīs iniciatīvas parasti izvirzītas pirms Seima vēlēšanām un beigušās nesekmīgi.
Šobrīd 71 Lietuvas Seima deputāts tiek ievēlēts pēc partiju sarakstiem, bet 70 – vienmandāta apgabalos. Kārtējās Seima vēlēšanas gaidāmas 2020.gada rudenī.
12. un 26.maijā, reizē ar Lietuvas prezidenta un Eiropas parlamenta vēlēšanām Seims jau izsludinājis arī konstitucionālo referendumu par dubultpilsonības atļaušanu, taču Konstitucionālajai tiesai šomēnes vēl jāsniedz savs atzinums, vai šāds balsojums drīkst notikt divas dienas ar divu nedēļu starplaiku.
