Lietuva pastiprinās Baltkrievijas robežas apsardzību 4
Lietuva plāno pastiprināt Baltkrievijas robežas apsardzību, tuvāko divu gadu laikā nodrošinot ar videonovērošanas sistēmām robežu visā 680 kilometru garumā, ceturtdien paziņojusi iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Pašlaik novērošanas sistēmas ierīkotas tikai 38 procentos no robežas kopgaruma, bet gar 11,5 procentiem robežas uzcelts žogs.
Pēc ministres teiktā, robežas nostiprināšanai tiks paredzēti gan tūlītēji, gan ilglaicīgi pasākumi.
“Pirmais risinājums saistīts ar ilglaicīgu perspektīvu. Mūsu mērķis ir nosegt ar novērošanas sistēmām visu robežu ar Baltkrieviju, tādēļ šodien es uzdevu izstrādāt vajadzību un iespēju plānu, lai to varētu paveikt pēc iespējas drīzāk,” viņa sacījusi žurnālistiem.
“Politiskā griba šim mērķim ir gan no premjerministres [Ingrīdas Šimonītes], gan valdības puses. Noteikti tiks atrasti visi finanšu resursi pēc iespējas drīzākai robežas nosegšanai.”
Kā norādījusi Bilotaite, visas robežas aprīkošanai ar ar novērošanas sistēmām būs nepieciešami 38 miljoni eiro.
Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta vadītājs Rustams Ļubajevs savukārt paskaidrojis, ka līdz šā gada beigām robežsargi plāno nodrošināt novērošanu 55 procentos robežas kopgaruma, apgūstot jau piešķirtos asignējumus desmit miljonu eiro apmērā, bet pieminētie 38 miljoni būs vajadzīgi atlikušo 45% nosegšanai.
Ministre piebildusi, ka Baltkrievijas robežas apsardzība tiek nostiprināta jau pašlaik.
“Jau tiek sperti konkrēti soļi un pastiprināta robežas apsardzība. Mēs jau atjauninām valsts robežu apsardzības plānu un apsveram tā aktivizēšanu, kas nozīmē, ka tiktu piesaistītas arī citas institūcijas, kas piedalītos robežas apsardzības organizācijā,” viņa norādījusi.
Kā pastāstījusi Bilotaite, pašlaik jūtami pieauguši ne tikai kontrabandas apmēri, bet arī nelegālo migrantu skaits, kas gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 178 cilvēkus, un iespējams, tas varētu būt saistīts ar Baltkrievijas režīma darbību.
“Liekas, ka šie cilvēki par zināmu samaksu, kā to liek domāt mūsu informācija, tiek nogādāti līdz Lietuvas robežai un organizētā ceļā pārkļūst Lietuvas pusē. (..) Ir pilnīgi skaidrs, ka tajā piedalās arī Baltkrievijas amatpersonas,” viņa spriedusi.
Kā uzskata Ļubajevs, visticamāk, Baltkrievijas amatpersonas tādējādi cenšas izdarīt politisko spiedienu uz Lietuvu un Eiropas Savienību, mēģinot panākt, lai tās mīkstina savu nostāju attiecībā pret Minskas režīmu.
Pēc viņa teiktā, kopš pagājušā gada 20.decembra, kad Baltkrievija iegrožoja savu pilsoņu tiesības brīvi šķērsot valsts robežas, aizturēti arī 28 Baltrkrievijas pilsoņi, bet viņi iesnieguši patvēruma pieprasījumus un robežsargiem īpašas raizes nav sagādājuši, jo acīmredzot bēguši no represīvā režīma vajāšanām.
Bilotaite norādījusi, ka iecerēti soļi, lai migrācijas sistēma Lietuvā neliktos pievilcīga.
“Šobrīd redzam, ka pastāv zināma problēma, ka pati migrantu organizēšanas shēma ir tāda, kas izskatās pievilcīga. Tātad mūsu lēmums nepārprotami ir izveidot tādu sistēmu, kas nebūtu pievilcīga, – lai tas būtu skaidrs signāls, ka ierasties Lietuvā nav pievilcīgi,” viņa piebildusi.
Gan iekšlietu ministre, gan Valsts robežsardzes dienesta vadītājs izteikušies, ka viens no risinājumiem varētu būt ārvalstnieku reģistrācijas centros izmitināto migrantu pārvietošanās brīvības ierobežojumi, kas novērstu gadījumus, ka migranti šos centrus pamet, lai mēģinātu nokļūt Rietumeiropā.
Pēc Bilotaites sacītā, arī pašvaldības varētu palīdzēt valstij tikt galā ar nelegālo migrantu plūsmām, risinot viņu pagaidu izmitināšanas problēmu.
Ministre arī norādījusi, ka tikt galā ar izaicinājumiem pie robežām Lietuvai varētu palīdzēt arī ES robežapsardzības pārvalde “Frontex”.
