Lietuvā notiek prezidenta vēlēšanas 0
Lietuvas vēlētāji svētdien, 11.maijā, dodas uz balsošanas iecirkņiem, lai izraudzītu prezidentu uz nākamajiem pieciem gadiem. Par šo amatu sacentīsies septiņi kandidāti, no kuriem populārākā, neapšaubāmi, ir pašreizējā prezidente Daļa Grībauskaite. Vēlēšanu iecirkņi ir atvērti no plkst.7 līdz 20.
Aizvadīto vēlēšanu kampaņu politologi vērtējuši kā visnotaļ garlaicīgu. Portāla “15min.lt” galvenais redaktors Rimvīds Valatka pat aicinājis vēlēšanas boikotēt, nosaucot tās par farsu, kurā nenotiek ideju un vīziju cīņa. Bijušais prezidents Valds Adamkus izteicies, ka tik neinteresantu kampaņu viņam neesot nācies vērot nekur pasaulē. Kritiski viņš vērtējis arī jauno televīzijas debašu formātu, kurā visiem kandidātiem ir vienlīdzīgas iespējas izteikties, bet tikpat kā nav izdevības pastrīdēties.
Neparasti lielā aktivitāte iepriekšējās balsošanas laikā gan vedina domāt, ka arī šoreiz, tāpat kā dažkārt agrākajās vēlēšanās, iespējami pārsteigumi. Politologs Vītauts Dumbļausks pieļauj, ka vēlētājiem likuši sarosīties notikumi Ukrainā.
Distance starp Grībauskaites un pārējo sešu kandidātu reitingiem ir tik liela, ka par intrigu runāt grūti. Tomēr intriga pastāv – vai vēlēšanās būs nepieciešama otrā kārta un kurš tajā kļūs par Grībauskaites sāncensi.
Šai ziņā izšķiroša loma varētu būt tieši vēlētāju aktivitātei. Ja pirmajā kārtā piedalās vairāk par pusi balsstiesīgo iedzīvotāju, tad kandidāta uzvarai pietiek, ja par viņu balsojuši vairāk par pusi no kopējā šīs kārtas balsotāju skaita. Savukārt, ja vēlētāju aktivitāte nesasniegtu 50%, vienam kandidātam būtu jāiegūst vismaz trešā daļa visu balsstiesīgo iedzīvotāju jeb vismaz 67% pirmajā kārtā nobalsojušo pilsoņu balsu. Pretējā gadījumā būtu nepieciešama otrā kārta, kas tiktu rīkota 25.maijā, reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Kā liecina kompānijas “Spinter tyrimai” aptaujas dati, Grībauskaiti gatavojas atbalstīt 46,4% no tiem respondentiem, kas nolēmuši piedalīties vēlēšanās. Ar 13,5% viņai seko sociāldemokrātu kandidāts Zigmants Balčītis, tālākās vietas ar 10,8% ieņem Darba partijas kandidāts Artūrs Paulausks, ar 4% neatkarīgais kandidāts Naglis Puteiķis, ar 3,3% Viļņas mērs Artūrs Zuoks, ar 3,2% Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas priekšsēdētājs Valdemārs Tomaševskis un ar 2,7% – Zemnieku un zaļo savienības kandidāts Ignalinas mērs Bronis Rope. 16 līdz 20% lietuviešu gan vēl nebija izlēmuši, par ko balsos, bet, kā norāda “Baltijos tyrimai” mārketinga vadītājs Roms Mačūns, agrākā pieredze liecina, ka neizlēmīgākie vēlētāji galu galā sliecas atbalstīt līderi.
“Spinter tyrimai” vadītājs Igns Zoks pieļauj, ka lāča pakalpojumu Grībauskaitei varētu izdarīt tie atbalstītāji, kas paliks mājās, būdami pārlieku droši par viņas uzvaru.
Pirms pieciem gadiem vēlēšanās piedalījās 51,76% balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju un jau pirmajā kārtā ar vairāk nekā 68% vēlētāju atbalstu triumfēja bijusī Eiropas Savienības finanšu un budžeta komisāre Grībauskaite. Šoreiz uz tādiem panākumiem viņai cerību nav. Lai gan pārējie seši pretendenti tālu atpaliek no Grībauskaites, tomēr otrajā kārtā pret tagadējo prezidenti acīmredzot mobilizētos “visi, kas vien ar kaut ko nav apmierināti”, norādījis politologs Vincents Vobolevičs.
Pirmajā kārtā sīvākā cīņa paredzama starp sociāldemokrātu Balčīti un Darba partijas kandidātu Paulausku.
Balčītis savulaik vadījis Lietuvas Satiksmes un Finanšu ministrijas, īsu brīdi bijis premjera pienākumu izpildītājs un izvirzīts premjera amatam, bet nav guvis Seima atbalstu. Kopš 2009.gada viņš pārstāv Lietuvu Eiropas Parlamentā un piedalās EP vēlēšanās arī šoreiz.
Balčītis ekspertu vidū iedēvēts par “kluso kandidātu”. Lai gan aptaujās viņš šobrīd ierindojas otrajā vietā, politologi šaubās, vai viņa īstais mērķis ir uzvarēt šajās vēlēšanās – drīzāk jau reklamēt partiju pirms EP vēlēšanām. Izteikti pieņēmumi, ka Balčītis varētu pretendēt uz Eiropas komisāra amatu, bet premjers un sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs tos noraidījis kā nepamatotus.
Savā programmā Balčītis uzsver stratēģisko enerģētikas projektu nozīmi, enerģētisko neatkarību, valsts politiskā un ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, nabadzības mazināšanu, vienotu ilgtermiņa ārpolitiku.
Paulausks pirmajos atjaunotās neatkarības gados bijis Lietuvas ģenerālprokurors, 1997.gada prezidenta vēlēšanās ar niecīgu balsu starpību zaudējis Valdam Adamkum, bijis Seima spīkers un 2004.gadā trīs mēnešus pildījis prezidenta pienākumus, kad toreizējais prezidents Rolands Pakss impīčmenta ceļā tika atcelts no amata. Dibinājis Jauno savienību jeb sociālliberāļu partiju, bet šajās vēlēšanās viņa kandidatūru izvirzījusi Darba partija.
Mediji atgādina arī Paulauska sarežģītās un mainīgās attiecības ar Darba partijas dibinātāju Viktoru Uspaskihu, kas pirms savas partijas izveides palīdzējis finansēt Jauno savienību, bet vēlāk Paulausks viņu, tāpat kā Paksu, nosaucis par “ārvalstu specdienestu instrumentu”, taču 2011.gadā abas partijas apvienojušās un savas Uspaskiham izteiktās apsūdzības Paulausks skaidrojis kā vienkāršu atmaksu par zaudēto Seima spīkera amatu. Paulauska kampaņai Uspaskihs ziedojis prāvu naudas summu.
Laikraksta “Lietuvos rytas” apskatnieks Vītauts Bruveris atzīst, ka publicitātes ziņā Paulausks “izskatās efektīgāk un labāk” par savu galveno sāncensi, jo lieto agresīvāku retoriku.
“Balčītis izraudzījies vienojošu, nevis šķeļošu retoriku. Manuprāt, tieši šai ziņā viņš vēlētāju acīs zaudē Paulauskam. Sacensība starp šiem kandidātiem solās būt interesanta neatkarīgi no tā, vai otrā kārta būs,” spriedis eksperts. Viņaprāt Paulauskam ir izredzes kļūt par protesta balsojuma līderi un savākt arī daļu balsu, kuras būtu saņēmis Pakss. Tikmēr politologs Vītauts Dumbļausks atgādina, ka Paulausks bijis galvenais Paksa impīčmenta organizētājs, tādēļ var cerēt vienīgi uz kādu daļu jaunāko vēlētāju, kuri šo apstākli var nezināt.
Tiesa gan, pats Pakss pirms dažām dienām paziņoja, ka atbalsta Balčīti, un tas varētu būtiski palielināt sociāldemokrātu kandidāta izredzes. Pašam savulaik amata zvērestu lauzušajam Paksam, kas saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju datiem varēja kļūt par spēcīgāko Grībauskaites sāncensi, tā arī nav izdevies atrast tiesisku ceļu, lai kļūtu par kandidātu, kaut gan viņš vērsies gan Lietuvas, gan starptautiskajās institūcijās.
Pašreizējā prezidente šajās vēlēšanās, tāpat kā iepriekšējo reizi, startē kā neatkarīgā kandidāte. Viņu atbalsta konservatīvie un liberāļi.
Grībauskaites darbību aizvadītajos gados eksperti vērtē pretrunīgi. Politologi un pārējie kandidāti viņai savulaik pārmetuši gan atteikšanos tikties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, gan tikšanos ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, gan attiecību pasliktināšanos ar Poliju.
Viņa pati apgalvo, ka attiecību pasliktināšanās ir apzināti radīts mīts, bet politologs Toms Janeļūns norāda, ka tieši prezidentei var pateikties par NATO aizsardzības plānu aktivizēšanu, kamēr attiecību pasliktināšanās ar Poliju neesot viņas vaina.
Tikmēr Eiropas Kārnegī centra analītiķe Džūdija Dempseja uzskata, ka Grībauskaite “neapšaubāmi iezīmējusi Lietuvu kartē, piešķīrusi tai pamanāmu stāju un labi saprot, kas viņas valstij vajadzīgs”.
Savās mājās Grībauskaitei tiek pārmestas arī citas kļūdas – nepabeigtās reformas tiesībsargāšanas un drošības sistēmā un nepiemērotu drošības dienestu vadītāju izvēle. Kā uzskata eksperti, par viņas vājību varētu saukt neatbildēšanu uz jautājumiem, uz kuriem viņa nevēlas atbildēt. No otras puses, tieši tas patīk vēlētājiem, kuri šīs “tukšās vietas” var aizpildīt ar savām cerībām.
Jo tuvāk nāk Lietuvas prezidenta vēlēšanas, jo aktīvāk Grībauskaites vājās vietas meklē arī Kremļa kontrolētie Krievijas mediji, ko īpaši kaitina Lietuvas nostāja Ukrainas jautājumā. Tie apgalvo, ka jaunībā viņa bijusi saistīta ar PSRS Valsts drošības komiteju. Pati prezidente to oficiāli noliegusi.
