Lietuvā norisinās informatīvais karš 1
Lietuvā norisinās nežēlīgs un amorāls karš – tā raksta Lietuvas interneta ziņu portāls “obzor.lt”. “Iekarotāji savus mērķus nerealizē ar automātiskajiem ieročiem. Krievijas propagandas mašīna cenšas traumēt Lietuvas iedzīvotāju smadzenes un transformēt viņu identitāti,” – tā raksta “obzor.lt”. Starp citu, šis ir Lietuvas krieviski rakstošais ziņu kanāls. Lai arī runa ir par mūsu kaimiņzemes situāciju un iedzīvotājiem, tomēr daudzas atziņas ir kā no mūsu valsts ikdienas norakstītas. Varbūt šajās atziņās ir vērts ieklausīties?
Informatīvais karš – tas ir karš, kurā ieroču vietā tiek izmantota informācija. Mērķis – svešā valstī panākt sev vēlamo politisko vai ekonomisko uzdevumu izpildi, cīnīties par cilvēku apziņu, ar moderno tehnoloģiju palīdzību manipulēt ar sabiedrības domām un sajūtām.
Rakstā “Krievijas propagandas leģioni iekaro lietuviešu prātus” citēts Viļņas universitātes Komunikāciju fakultātes Žurnālistikas institūta pasniedzējs doktors Mants Martišjus uzsver, ka pēdējā laikā ir acīmredzams, ka pastiprinājusies Lietuvai naidīgas informācijas plūsma. Lietuvu bombardē ar negatīvu, lietuviešu pašidentitāti graujošu informāciju. Pētnieks šo faktu saista ar Krievijas specdienestu plānveidīgu darbību. Talkā tiek ņemta gan vēsture, gan mūsdienas. “Piemēram, ja runā par Grīnvaldes kauju, tad obligāti uzsver, ka lietuvieši tajā gandrīz nav piedalījušies. Tā nav taisnība, jo lietuviešu karavīri bija puse no karaspēka, tomēr tāds vēstures skaidrojums tiek iepotēts sabiedrībai. Vai cits piemērs – ja salīdzina Lietuvu ar citām valstīm, tad jebkurā aspektā mūsu valsts tiek rādīta kā sliktāka. Vai pat ne viena no sliktākajām, bet tieši – pati sliktākā. Tiek proponēta doma, ka lietuvieši – tā ir neveiksminieku nācija. Ja Lietuvai kaut kas neizdodas, tad šis fakts tiek uzpūsts līdz nemaņai.”
Savukārt kāds vārdā nenosaukts Lietuvas aizsardzības ministrijas analītiķis izsaka savas domas par situāciju valstī: “Ir spēki, kas cenšas padarīt Lietuvas sabiedrību vāju, sašķeltu, vīlušos, lai daudz cilvēku emigrētu, lai valsts vara un armija paliktu nespējīgas… Tā tiek sagatavota augsne, lai valstī šādā atmosfērā naidīgie spēki varētu realizēt jebkurus mērķus.”
Kā uzskata aizsardzības ministrijas analītiķis, tad viens no vislētākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā Krievija cenšas ietekmēt sabiedrisko domu Lietuvā, ir – lasītāju komentāri zem rakstiem interneta vietnēs. Speciālas sabiedrisko attiecību kompānijas vai nolīgti rakstītāji sistemātiski komentē dažādus rakstus. Viņu mērķis ir pēc iespējas negatīvāk izteikties par Lietuvas valsti. “Nav noslēpums, ka daudzi lasa šos komentārus pie rakstiem internetā. Kāds gan šiem cilvēkiem var rasties viedoklis? Pirmkārt, tāds, ka lietuvieši ir ļoti negatīvi noskaņoti paši pret savu valsti un paši pret sevi kā nāciju. Otrkārt – ka lietuvieši ir analfabētiski muļķi. Tāds ir profesionālo komentētāju mērķis – radīt priekšstatu, ka lielākā daļa iedzīvotāju Lietuvu neatbalsta un no šejienes nepieciešams emigrēt. Sabiedrībā rodas negatīva, nihilistiska atmosfēra,” tā situāciju vērtē aizsardzības ministrijas eksperts.
Tiek veidoti speciāli interneta portāli, kuros ievieto propagandas rakstura informāciju par Krieviju, kuros kritizē Lietuvu, tās kultūru un vēsturi. Ar informāciju “karo” arī Lietuvā retranslētā Krievijas televīzija un krievvalodīgas raidstacijas. To mērķis – lai sabiedriskajā telpā pastāvīgi skanētu krievu valoda. Savs mērķis ir arī Krievijas mūziķu koncertiem Lietuvā. Tas ir mēģinājums noturēt Lietuvu Krievijas kultūras sfēras ietekmē.
Tas esot ļoti svarīgi rietumvalstu attieksmē pret Lietuvu – ja valstī ir cieņā krievu popkultūra, tas nozīmē, ka Lietuva nav tālu tikusi prom no Krievijas kulturālās ietekmes zonas. Rietumi izdara secinājumus, ka Lietuva ne pārāk atšķiras no Krievijas.
Doktors M. Martišjus tāpat uzskata, ka ievērojams Krievijas propagandas ierocis ir grāmatas par vēsturi. “Daudzi autori raksta izsmējīgi par Lietuvas vēsturi, publicējot tikai negatīvo un lietuviešiem aizvainojošo informāciju. Negribētu apgalvot, ka šie autori ir nopirkti, varbūt viņi vienkārši ļoti kritiski izturas pret Lietuvas vēsturi. Taču aizdomīgi ir tas, ka daži no viņiem visiem spēkiem cenšas neteikt neko labu par mūsu valsti,” uzsver Viļņas universitātes mācībspēks.
Īstenībā šī aprakstītā situācija tik ļoti atgādina Latviju, ka iespējams tikai samainīt valstu nosaukumus un viss būtu kā par mums rakstīts. Ir mums tādi, kas raksta par Latviju tikai slikto, kas uzsver, ka latvieši vieni paši neko nekad nav panākuši, ka valstij nav jēgas, ka no tās vajag tik laisties prom. Ir arī tādi, kas ar putām uz lūpām aizstāv visādus Krievijas rīkotos dziesmu konkursus Jūrmalā, šīs valsts sponsorētos “tautas klubus” dažādos sporta veidos un citas aktivitātes, par kuru mērķiem mēs varam tikai nojaust.
