Lietuva pret Latvijas un Igaunijas noteikumiem gāzes tirgus ienākumu sadalei 0
Visas Baltijas valstis vēlas no 2020.gada izveidot vienotu Baltijas dabasgāzes tirgu, bet Lietuva pašreiz neatbalsta Latvijas, Igaunijas un Somijas izvirzītos noteikumus par tirgus ienākumu sadali, šonodēļ Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas un Dabas resursu komitejas kopīgajā sēdē pastāstīja Baltijas valstu pārstāvji.
Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš pastāstīja, ka izveidot vienotu Baltijas dabasgāzes tirgu ir ļoti būtiski. Pašreiz process ir sākts, un ir plāns, ka vienots Baltijas tirgus sāks darboties 2020.gada 1.janvārī.
Pašreiz Latvija, Igaunija un Somija ir vienotas, bet ir cerība, ka arī Lietuva atbalstīs vienotos noteikumus un pievienosies kopīgajā Baltijas dabasgāzes tirgū.
“Pašreiz nevienprātība ir par to, kā starp dalībvalstīm tiks sadalīti ienākumi. Latvija, Igaunija un Somija ir vienojušās, ka ienākumi tiek sadalīti starp dalībvalstīm atbilstoši to patērētajai dabasgāzei,” skaidroja Kauliņš.
Viņš arī pastāstīja, ka šogad decembrī paredzēts pabeigt Somijas – Igaunijas starpsavienojumu, kas ļaus Somijai izmantot arī Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tādā veidā palielinās gāzes tirgu.
Ekonomikas un sakaru ministrijas eksperts no Igaunijas Reins Vaks arī pauda, ka pašreiz tiek meklēti veidi, lai Lietuva būtu gatava pievienoties pārējo valstu noteikumiem.
Lietuvas sadarbības un plānošanas, enerģētikas ministrijas pārstāvis Toms Lukoševičs pastāstīja, ka Lietuva atbalsta vienotā dabasgāzes tirgus izveidi, bet ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses būtu apmierinātas.
Viņš stāstīja, ka Lietuva ir ieguldījusi savā infrastruktūrā un vēlētos atpelnīt savas investīcijas.
“Mēs gribam iesaistīties šajā Baltijas dabasgāzes tirgū un pagājušā nedēļā mēs piedāvājām kompromisu, ko Latvijas un Igaunijas pārstāvji analizēs. Mēs ceram, ka nonāksim pie kopsaucēja un līdz 2020.gadam varēsim izveidot kopēju gāzes tirgu ar Latviju, Igauniju un Somiju,” skaidroja Lukoševičs.
Lietuvas pārstāvis pauda, ka problēma ir saistīta ar ieguldījumiem.
“Mēs Klaipēdas gāzes vados esam ieguldījuši, tāpat iepriekš ir izbūvēti gāzes vadi un atjaunots cauruļvads no Viļņas uz Kaļiņingradu, un tas tiek izmantots tikai tranzītā. Mēs katru gadu no tā iegūstam peļņu un tā sedz mūsu ieguldījumus. Paskatoties pašreizējo plānu, mēs saprotam, ka peļņa tiks sadalīta starp visām iesaistītajām valstīm atbilstoši to dabasgāzes patēriņam, tāpēc mēs nedabūsim atpakaļ investīcijas, ko esam ieguldījuši,” skaidroja Lukoševičs.
