Lietuva iesūdz tiesā «Gazprom» 0
Pēc tam kad septembra sākumā Eiropas Komisija sāka izmeklēšanu pret Krievijas enerģētikas gigantu “Gazprom”, to apsūdzot tirgus konkurences ierobežošanā vairākās Austrumeiropas valstīs, arī Lietuva vērsusies tiesā pret gāzes monopoluzņēmumu. Lietuva prasa, lai “Gazprom” sedz zaudējumus, kādi tai radušies pēc negodīgas gāzes cenas noteikšanas.
Lietuva pret “Gazprom”
Lietuva, liekas, pauž skaļāko atbalstu EK sāktajai izmeklēšanai pret “Gazprom”. Tās Enerģētikas ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā uzslavē bloka “principiālo enerģētikas politiku”. “Negodīgas gāzes cenas, ekonomiskais un politiskais spiediens, konkurenci ierobežojošas darbības – to visu mēs esam piedzīvojuši,” uzsver Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks. “EK sāktā izmeklēšana liek domāt, ka mūsu pūliņi būs sekmīgi un tiks izveidots caurskatāms un efektīvs gāzes tirgus.”
Vēršoties pret “Gazprom” darbībām, Viļņa Stokholmas arbitrāžas tiesā iesniegusi prasību pret Krievijas enerģētikas gigantu saistībā ar Lietuvai noteiktajām gāzes cenām. Sekmoks skaidro, ka “Gazprom” neievēro pausto apņēmību noteikt godīgas gāzes cenas. Proti, Lietuva piedzīvojusi cenu pieaugumu no 84 dolāriem 2004. gadā līdz 497 dolāriem šogad par tūkstoš kubikmetriem gāzes. “Mēs gribam panākt kompensāciju klientiem, kuri, pēc mūsu aprēķiniem, zaudējuši līdz pat pieciem miljardiem litu (vairāk nekā viens miljards latu),” skaidroja Sekmoks. Viņš atklāja, ka lēmums šajā procesā varētu tikt pieņemts pēc pusotra vai diviem gadiem, taču, iespējams, tik ilgi nevajadzēs gaidīt. “Varam mācīties no citu valstu piemēriem, kuri savu prasību atsauca, panākot izdevīgas gāzes cenas,” stāstīja enerģētikas ministrs.
Arī Lietuvas valdības vadītājs Andrjus Kubiļus atklāja, ka Lietuva Stokholmas arbitrāžas tiesā vērsusies, sekojot Vācijas un Polijas enerģētikas firmu – attiecīgi “EON” un “PGNiG” – piemēram, kas arī savulaik vērsušās tiesā un panākušas sev labvēlīgas gāzes cenas vēl pirms tiesas sprieduma. “Lietuva iet tādu pašu ceļu,” norādīja Kubiļus. “Mēs centāmies pārliecināt “Gazprom” pielāgot cenas, lai mums nebūtu jāvēršas arbitrāžas tiesā. Taču nekas nemainījās.”
Lietuva kļuvusi par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kas gatavojas apstiprināt jau 2009. gadā ES izstrādāto tā dēvēto “trešo energopaketi”, kas paredz enerģētikas uzņēmumiem nodalīt energoresursu tirdzniecību un piegādi, raksta interneta vietne Euroactiv.com. Tas nozīmētu, ka “Gazprom” zaudē kontroli pār gāzes cauruļvadiem Lietuvā, un tādējādi tiktu apdraudēts tās monopolstatuss gāzes tirgū.
Putins sola uzlabojumus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot Eiropas Savienības uzsāktajai izmeklēšanai, iepriekš izsludināja noteikumus, kas liek “stratēģiski svarīgām” Krievijas firmām iegūt valdības atļauju līgumu grozīšanai un informācijas sniegšanai ārvalstu regulatoriem. Putins arī ieteica Eiropas valstīm samazināt nodokļus par gāzes piegādēm, nevis prasīt Maskavai gāzes cenu samazinājumus, informē ziņu aģentūra “Reuters”. “Kāpēc mūsu partneri prasa samazināt mūsu firmas ienākumus, bet paši nemaina savu nodokļu politiku?” vaicājis Krievijas prezidents.
Pēc EK sāktās izmeklēšanas pret “Gazprom” Krievijas prezidents tagad sola uzlabot enerģētikas monopoluzņēmuma darbību un izskaust korupciju, ziņo laikraksts “The Moscow Times”. Jau vairākus gadus “Gazprom” mazie ieguldītāji kritizē firmas vadību par tās necaurskatāmo darba stilu. Mazie akciju turētāji pārliecināti, ka viņi saņemtu vēl lielāku peļņu, ja tiktu uzlabota uzņēmuma efektivitāte un izskausta korupcija. “Aizvien biežāk dzirdam apgalvojumus, ka firma pienācīgi neattīstās un ka tajā valda korupcija. Iespējams, tā arī ir. Tāpēc policijai jānotver un jāiesloga ikviens, kurš iesaistīts kukuļošanā,” bankas “VTB” rīkotajā ikgadējā ekonomikas konferencē Maskavā sprieda Putins. Taču nekādus konkrētus priekšlikumus “Gazprom” darbības uzlabošanai viņš neizteica. Krievijas prezidents arī stingri aizstāv “Gazprom” līdzšinējo cenu politiku.
