Lietuvā grib ieviest piespiedu ārstēšanu no alkoholisma 2
Lietuvas parlamentā opozīcijā esošās partijas “Kārtība un taisnīgums” Seima frakcijas priekšsēdētājs Remiģijs Žemaitaitis ierosinājis valstī atkal ieviest piespiedu ārstēšanu no alkoholisma, kā arī paredzēt obligātu hospitalizāciju topošajām māmiņām, kuru alkohola lietošanas paradumi var apdraudēt gaidāmā bērniņa veselību.
Deputāts iesniedzis parlamentam Narkoloģiskās uzraudzības likuma grozījumus, kuros paredzēta piespiedu hospitalizācija personai, ja pastāv aizdomas par alkoholismu vai narkomāniju, konkrētāk, ja šis cilvēks ilgāk par mēnesi lieto vielas, kas ietekmē psihi, un viņa tuvinieki šā iemesla dēļ regulāri pieredz psiholoģisku vai fizisku vardarbību, izjūt nedrošību vai cieš finansiālus zaudējumus.
Pēc Žemaitaiša teiktā, pārmērīga alkohola lietošana rada nopietnas sociālās problēmas un sagādā ciešanas cilvēka tuviniekiem, kuriem nav nekādu iespēju viņam palīdzēt.
Pašlaik piespiedu ārstēšana Lietuvā paredzēta tikai narkoloģiskajiem pacientiem, kas var tikt hospitalizēti Psihiskās veselības uzraudzības likuma noteiktajā kārtībā. Šis likums nosaka, ka piespiedu kārtā var tikt ārstēta persona ar smagu psihisko saslimšanu, ja tā ar savu rīcību var apdraudēt savu tuvinieku veselību vai dzīvību. Ja pēc piespiedu hospitalizācijas ārstēšana jāturpina, trīs diennakšu laikā tam jāsaņem tiesas atļauja.
Kā paredz tagadējā Narkoloģiskās uzraudzības likuma redakcija, ja ārstam ir aizdomas par narkoloģisku saslimšanu, viņam pacients jānosūta konsultēties pie psihiatra. Žemaitaitis iesaka paredzēt, ka pēc konsultācijas pie psihiatra varētu vērsties arī pacienta tuvinieki, policija, sociālais darbinieks vai citas personas.
Diskusijas par piespiedu ārstēšanos no alkoholisma Lietuvā ik pa laikam uzvirmo ar jaunu spēku, reaģējot uz smagiem alkohola reibumā izdarītiem noziegumiem. Lietuvas Veselības ministrija izstrādāja līdzīgus likuma grozījumus pēc 2015.gada rudenī notikušās četrkāršās slepkavības Ķelmes rajona Kražos, kur vismaz 12 reizes tiesāts vīrietis dzērumā nogalināja četras sievietes, domājams, lai iegūtu naudu alkoholam. Parlaments šos grozījumus nav izskatījis.
Cilvēktiesību aizstāvji tobrīd šo iniciatīvu dēvēja par populistisku, norādot, ka tā nerisinās patiesos problēmas cēloņus. Izskanēja arī šaubas par tādu pasākumu efektivitāti, ja cilvēks pats nav noskaņots mainīties.
Obligāta ārstēšana no alkoholisma Lietuvā tika praktizēta padomju laikā.
