Lietuva deponē 130 000 eiro Gvantanamo bāzē ieslodzītajam 0
Lietuva ieskaitījusi īpašā depozīta kontā 130 000 eiro, kas tai jāsamaksā Gvantanamo bāzē ieslodzītajam Saūda Arābijā dzimušajam palestīnietim Abu Zubaidam, kurš saskaņā ar pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atzinumu 2005.-2006.gadā bijis ieslodzīts slepenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumā netālu no Viļņas.
Strasbūras tiesa pērn maijā atzina, ka uz Lietuvu gulst atbildība rūpēties par Zubaidas cilvēktiesībām, un lēma, ka Lietuvai jāsamaksā viņam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.
“Esam pie notāra izveidojuši depozīta kontu, pārskaitījuši 130 000 eiro, informējuši prasītāja pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ka līdzekļi pārskaitīti un ka viņi var tos pieprasīt. Pagaidām nekādu pieprasījumu neesam saņēmuši,” ziņu aģentūrai BNS trešdien pastāstījis Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs.
Pēc viņa teiktā, citu valstu pieredze liecina, ka pārskaitīt līdzekļus Gvantanamo bāzē ieslodzītajiem ir sarežģīti.
“Prasītājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim pašam jāierodas Lietuvā un jāuzrāda pilnvara, kas tiks pārbaudīta un, ja viss izrādīsies kārtībā, līdzekļi tiks pārskaitīti tur, kur prasītājs vai viņa pilnvarotā personā norādīs. Citu valstu pieredze liecina, ka šie līdzekļi tiek glabāti ilgi un neviens tos neizņem,” skaidrojis ministrs.
Strasbūras tiesa arī norādīja, ka Lietuvai pēc iespējas drīzāk jāpabeidz Ģenerālprokuratūras veiktā izmeklēšana, lai noskaidrotu un vajadzības gadījumā sodītu personas, kas atbildīgas par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cilvēku nelikumīgu transportēšanu pāri valsts robežai un turēšanu ieslodzījumā.
Kā pastāstījis Jankevičs, šī izmeklēšana turpinās un Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nesen pārkvalificējušas izmeklēšanas priekšmetu no iespējamas cilvēku nelikumīgas transportēšanas pāri robežai uz iespējamu noziegumu pret cilvēcību, uz kam Lietuvas kriminālkodeksā nav paredzēts noilgums.
Attiecīgais kriminālkodeksa pants paredz atbildību par starptautisko tiesību normās aizliegtu izturēšanos pret cilvēkiem, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījums.
Lietuvai arī tika uzdots mēģināt vērsties pie ASV institūcijām un pieprasīt, lai tiktu mazinātas pret Zubaidu pieļauto pārkāpumu sekas.
Tieslietu ministrs norādījis, ka Lietuvas diplomāti sazinājušies ar ASV amatpersonām, taču nekādu lēmumu vēl nav un pašlaik saziņu apgrūtina arī ASV valdības darba apturēšana.
“Ārlietu ministrijai bija vairākas tikšanās ar ASV diplomātiem attiecībā uz diplomātiskajām garantijām, bet ASV iekšējās situācijas dēļ Lietuvas institūciju lūgums vēl nav apspriests,” viņš piebildis.
Kā maijā konstatēja Strasbūras tiesas tiesneši, amerikāņi Abu Zubaidu aizturējuši 2002.gadā Pakistānā aizdomās par viņa līdzdalību 2001.gada 11.septembra terora uzbrukumu rīkošanā. Vēlāk viņš nopratināts slepenos cietumos Polijā, Taizemē un Marokā, bet 2005.gada februārī slepeni nogādāts Lietuvā, no kurienes aizvests 2006.gada martā. Līdz pat šim laikam Abu Zubaida tiek turēts ieslodzījumā bez tiesas sprieduma.
Saskaņā ar ASV Senāta ziņojumu un cilvēktiesību aizstāvju sniegto informāciju smagāko spīdzināšanu Abu Zubaida varēja pieredzēt pirms minētā Lietuvas perioda. CIP ieslodzījumā viņš zaudējis kreiso aci, spīdzināts, imitējot slīcināšanu, neļaujot gulēt, ieslogot zārka lieluma kastē un turot viņu kailu.
Strasbūras tiesa uzskata, ka Lietuvā pret viņu tik nežēlīgas metodes nav izmantotas, bet, iespējams, viņš turēts viennīcā ar aizsietām acīm un sapītām kājām un varbūt arī spīdzināts ar nemitīgu troksni un spilgtu gaismu.
Zubaidas advokāte Strasbūras tiesā Helēna Dafija ziņu aģentūrai BNS iepriekš sacījusi, ka Lietuvai nevarētu rasties lieli šķēršļi samaksāt tiesas piespriesto kompensāciju viņa norādītai personai, piemēram, kādam viņa ģimenes loceklim.
Dafija arī norādījusi, ka Abu Zubaida 2017.gada decembrī svītrots no ANO “melnā saraksta”, kurā iekļautajām personām noteiktas sankcijas, līdz ar to nekādu šķēršļu pārskaitīt viņam norādīto summu nav.
Kā ziņots, ASV Senāts 2014.gada decembrī publiskoja ziņojumu par CIP slepenajiem aizturēšanas centriem. Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka viens no šiem centriem, kas ziņojumā dēvēts par “violeto centru”, no 2004. līdz 2006.gadam atradies Antaviļos, netālu no Viļņas.
Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī būtu darbojies slepens CIP cietums, skaidrojot, ka amerikāņi uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas un ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.
Aizpērn oktobrī ASV atteicās sniegt informāciju Lietuvas Ģenerālprokuratūrai, ko tā tika lūgusi saistībā ar izmeklēšanu par CIP slepeno cietumu Lietuvā, norādot, ka nevar sniegt pieprasītos datus un atbildes uz Lietuvas prokuroru jautājumiem
