Lietuvā būs protesta balsojums? 0
Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus ir pirmais valdības vadītājs, kurš šajā amatā aizvadījis visus četrus pilnvaru gadus. Tiesa, svētdien gaidāmajās Seima vēlēšanās, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, viņa vadītā centriski labējā koalīcija piedzīvos fiasko.
Prognozes liecina, ka tajās uzvaras laurus dalīs līdz šim opozīcijā esošie sociāldemokrāti un pretrunīgi vērtētā Darba partija, pār kuru gulstas aizdomu ēna saistībā ar tās vadītāja Viktora Uspaskiha ciešajiem sakariem Krievijā.
Lietuvas iedzīvotāji parlamenta jauno sastāvu izraudzīs divās vēlēšanu kārtās – pirmajā pēc proporcionālās, bet otrajā – mažoritārās sistēmas. 14. oktobra vēlēšanās no partiju sarakstiem tiks izraudzīti 70 deputāti, bet pēc divām nedēļām no vienmandāta apgabaliem tiks ievēlēts 71 no kopā 141 parlamenta deputāta. Tāpat svētdien lietuviešiem referendumā būs jāpauž sava nostāja par jaunas kodolspēkstacijas būvi. Aptaujas liecina, ka tautas nobalsošanā šī iecere tiks noraidīta.
Lietuva līdzīgi kā Latvija Eiropas mērogā tiek pasniegta kā taupības pasākumu paraugs. Taču līdz ar tēriņu apcirpšanu valdošo politiķu popularitāte Lietuvā kritusies. Norādot uz lielo aizbraucēju skaitu, 13 procentu bezdarba līmeni un paaugstinātajiem nodokļiem, daudzi lietuvieši ir neapmierināti ar Kubiļus valdības darbu un savu attieksmi gatavojas paust svētdienas vēlēšanās. Paredzot aptuveni 15 līdz 20 procentu atbalstu, panākumus dažas dienas pirms balsojuma Lietuvas sabiedriskās domas apskatnieki paredz Sociāldemokrātiskajai partijai, par kuras tuvākajiem sabiedrotajiem tiek saukta Krievijā dzimušā Uspaskiha Darba partija un bijušā, impīčmentu piedzīvojušā Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa partija. Tām vēlēšanās tiek prognozēta attiecīgi otrā un trešā vieta. Tikmēr Kubiļus partijai “Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” vēlēšanās tiek atvēlēta vien ceturtā vai pat piektā vietā, raksta interneta vietne EuropeanVoice.com.
Priekšvēlēšanu laikā sociāldemokrātu līderis Alģirds Butkevičs runājis par minimālās algas palielināšanu un progresīvā nodokļa noteikšanu. Tāpat viņš sola nesteigties ar eiro ieviešanu. Kubiļus vadītā koalīcija Eiropas Savienības vienoto valūtu vēlas ieviest 2014. gadā, bet sociāldemokrāti iesaka to atlikt par gadu – līdz 2015. gadam. Apelējot pie lietuviešu neapmierinātības ar taupības pasākumiem, Butkevičs pat paredzējis sociālos nemierus. “Jāatzīst, ka ziemā, kad paaugstināsies maksa par siltumu, var izcelties sociāli nemieri,” ziņu aģentūra “Reu-ters” citē sociāldemokrātu līdera pareģojumus. Tiesa, par spīti neapmierinātībai ar valdības ekonomisko politiku, politiskie analītiķi Lietuvā lielas izmaiņas neparedz. Bankas “DNB Nord” Lietuvā ekonomists Roks Bancevičs sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” norāda, ka arī jaunajai valdībai būs maz iespēju radikāli izmainīt uzņemto kursu ekonomikas atveseļošanai. “Pat tad, ja budžeta politika kļūs nedaudz maigāka, tam nebūs lielas ietekmes uz valsts ekonomisko situāciju,” skaidrojis lietuviešu ekonomists. Turklāt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura izvēlas premjerministra amata kandidātu, aizstāv līdzšinējo budžeta disciplīnu.
