Lietuvā bēgļus sūtīs uz pašvaldībām 0
Lietuvas lielo pilsētu mēri ar bažām uztvēruši sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministra Lins Kukuraiša paziņojumu, ka patvēruma meklētāji no nometnēm Grieķijā, Itālijā un Turcijā jau aprīlī varētu tikt pārcelti tieši uz pašvaldībām, nevis uz bēgļu uzņemšanas centru Jonavas rajona Ruklā, trešdien raksta avīze “Lietuvos žinios”.
Pēc viņu teiktā, bēgļus nav nedz kur izmitināt, nedz kur nodarbināt. Neviens arī neesot paskaidrojis, kā šos cilvēkus integrēt sabiedrībā, kā un par kādiem līdzekļiem viņus mācīt un ārstēt un kādi speciālisti šim nolūkam būs vajadzīgi.
Panevēžas vicemērs Petrs Luomans laikrakstam jau prognozējis sabiedrības protestus pret šādu ieceri un kritizējis sistēmiska redzējuma trūkumu. Pēc viņa teiktā, informācija par gaidāmo bēgļu ierašanos darījusi bažīgus pirmām kārtām cilvēkus, kuri gaida rindā uz sociālo mājokli. “Viņus varu nomierināt – sociālajos mājokļos bēgļi noteikti netiks izmitināti, viņiem mēs varētu piedāvāt vienīgo pašvaldības rīcībā esošo divistabu dzīvokli,” stāstījis vicemērs, piebilstot, ka arī darbu Panevēžā bēgļiem atrast nevarētu.
Kā uzskata Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, satraukumu rada tieši neziņa. Viņaprāt, plāns sūtīt bēgļus uz pašvaldībām, pirms tam neizskaidrojot viņu uzņemšanas kārtību, liek domāt par “nepamatotu, kabinetā pieņemtu lēmumu”.
“Faktiski jau mēs, klaipēdieši, uz bēgļu uzņemšanu raugāmies labvēlīgi, atbildīgi un pilsoniski. Bet, lai mēs varētu viņus pienācīgi uzņemt, gribētos vismaz zināt, cik viņu būs, cik lielas ģimenes, kāds ir šo cilvēku vecums un prasmes,” viņš norādījis.
Viļņas vicemērs Gintauts Palucks atzīmējis, ka Lietuvas pašvaldību administrācijas līdz šim bēgļu integrācijas procesos nav piedalījušās, bet piebildis, ka galvaspilsētā par viņu integrāciju un viņiem nepieciešamo mājokļu nomu gādā labdarības organizācija “Caritas”. “Pēc “Caritas” ierosmes izveidots bēgļu sabiedriskais centrs, kur viņi pavada brīvo laiku, mācās lietuviešu valodu, iepazīstas ar mūsu valsts kultūru un tiesisko sistēmu,” viņš klāstījis.
Viļņā šobrīd dzīvo bēgļi no Ukrainas austrumiem un Irākas. Palucks izteicis cerību, ka “Caritas” spēs parūpēties arī par Sīrijas bēgļu uzņemšanu un integrēšanu.
Arī Kauņas mēra padomniece Irēna Segalovičiene izteikusies, ka Lietuvas otrajai lielākajai pilsētai paveicies, jo līdz šim tur par bēgļu izmitināšanu un integrēšanu gādājis Sarkanais Krusts, bet atbildīgās pašvaldības institūcijas jau pārrunājušas, kādu palīdzību tās varētu bēgļiem sniegt.
Alītas mērs Vītauts Grigaravičs atzinis, ka viņa pilsēta bēgļu uzņemšanai nav gatava – tai nav ne vajadzīgās dzīvojamās platības, ne integrācijas plānu. Viņš par pieņemamāku atzinis līdzšinējo kārtību, ka patvēruma meklētāji vispirms nonāk Ruklā, kur iepazīstas ar Lietuvas likumiem, mācās lietuviešu valodu un apgūst citas iemaņas, kas nepieciešamas dzīvei jaunajā mītnes zemē.
“Tagad integrācija tiek deleģēta pašvaldībām, bet mēs pat nezinām, no kā sākt.
Nešaubos, ka ierosinājums bēgļus tūlīt sūtīt uz lielo pilsētu pašvaldībām radītu problēmas ne tikai mums, pilsētu vadībai un iedzīvotājiem, bet arī pašiem bēgļiem,” viņš spriedis.
Tikmēr Šauļu pašvaldības administrācijas direktors Martīns Šurkus norādījis, ka viņa pilsēta bēgļus būtu gatava uzņemt varbūt vienīgi uz neilgu laiku, teiksim, dažām nedēļām. Tādā gadījumā viņiem mājvieta atrastos Šauļu naktspatversmē, bet brīvu dzīvokļu pašvaldībai nav.
Lai šie cilvēki Šauļos varētu apmesties uz ilgāku laiku, valstij būtu jāparedz tam līdzekļi, par kuriem bēgļi varētu īrēt dzīvokļus, – ja šīs rūpes tiktu atstātas pašu bēgļu ziņā, grūti ticēt, ka kāds būtu gatavs viņiem sniegt šādu pakalpojumu, izteicies Šurkus.
Lietuvas sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrs Lins Kukuraitis otrdien aicināja sabiedriskās organizācijas tuvākajā laikā iesniegt tādu pašvaldību sarakstu, kuras piekristu uzņemt patvēruma meklētājus, izvērtējot, vai tām ir nepieciešamā infrastruktūra, mājokļu īres piedāvājums, saikne ar darba devējiem, kuri būtu ar mieru pieņemt darbā patvēruma meklētājus. Viņš norādīja, ka pagaidām runa ir par Lietuvas lielākajām pilsētām.
Pēc ministra teiktā, Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija apsver iespēju subsidēt darba vietas patvēruma meklētājiem no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, bet par to vēl būs jāspriež ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Nevalstiskās organizācijas arī tiks mudinātas aktīvāk kontaktēties ar darba devējiem. Spriests arī par to, kā iedzīvotājiem garantēt īres maksu par viņu dzīvokli pat gadījumā, ja attiecīgā persona nolemj izbraukt no valsts. Risinājumi tiek meklēti no integrācijai paredzētajiem struktūrfondu līdzekļu projektiem, atvēlot daļu līdzekļu tam, lai iedzīvotājiem samaksātu iepriekš.
Kukuraitis atzinis, ka starp patvēruma meklētājiem ir arī tādi, kas neprot lasīt un rakstīt, liela daļa no viņiem nerunā nedz angliski, nedz citās Eiropas valodās.
Tikmēr iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns piebildis ka tiek apsvērta doma patvēruma meklētājiem līdztekus lietuviešu valodai aktīvāk mācīt arī angļu valodu. Misjūns norādīja, ka tas nepieciešams tāpēc, “lai ar viņiem būtu vieglāk sazināties”.
Pildot ES programmu, Lietuvai līdz šā gada nogalei jāuzņem kopumā 1105 patvēruma meklētāji un bēgļi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem vairāk nekā gada laikā no Grieķijas un Turcijas uz Lietuvu pārcelti 254 patvēruma meklētāji no Tuvajiem Austrumiem, taču Lietuvā palikusi tikai trešā daļa no viņiem – 142 patvēruma meklētāji jau devušies uz citām ES valstīm.
