Lietuvā atzīmēs valsts atjaunošanas gadskārtu 0
Lietuva neatkarību pasludināja 1918. gada 16. februārī, un šī diena lietuviešiem galvenokārt kalpo kā saikne ar tās valstiskuma seno vēsturi un mūsdienām. Šogad Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aicinājusi lietuviešu ģimenes un kopienas svinēt šo dienu ar izdomu.
“16. februāris mūsdienu lietuviešu paaudzei ir diena, kas savieno mūs ar Lietuvas tūkstošgadi, vienīgo Lietuvas karali – Mindaugu, Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas–Lietuvas ūniju ar mūsdienām,” teic Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis. Viņš uzsver, ka pirmskara Lietuvas Republikas rašanās bija saistīta ar 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā norisinājušos lietuviešu valodas un kultūras atdzimšanu un to var saistīt arī ar Latvijas vēsturi, kuras dibināšanā lielu lomu spēlēja inteliģence. Lietuvieši šajā dienā jo sevišķi godina Lietuvas publicistu un atmodas darbinieku Jonu Basanaviču, kuru lietuvieši dēvē par “tautas patriarhu” un kurš bija arī viens no 1918. gada 16. februāra Lietuvas Neatkarības akta parakstītājiem. “Bez vairāk nekā 20 gadiem neatkarības, kas mums bija starpkaru periodā, mums būtu daudz grūtāk panākt mūsu valstu atdzimšanu 1990. gadā,” teic R. Degutis. Vēstnieks stāsta, ka Neatkarības dienas rītā valsts augstākās amatpersonas dosies uz Rasu kapsētu Viļņā, lai pieminētu Lietuvas patriarhu J. Basanaviču un citus akta parakstītājus, bet dienu iepriekš prezidente Daļa Grībauskaite apmeklēs pirmā Lietuvas prezidenta Antana Smetonas muižu. Savukārt svētdienā prezidente piešķirs nacionālās kultūras balvas, rīkos pieņemšanu savā pilī Viļņā, kā arī vakarpusē laukumā pie tās tiks pacelti visu trīs Baltijas valstu karogi. Viļņas katedrālē notiks valsts svētkiem veltīta svētā mise. Pēc vēstnieka vārdiem, lietuviešu ģimenes šo dienu svin dažādi, bet viena no tradīcijām ir apmeklēt vietas, kurās norisinājušies būtiski notikumi Lietuvas vēsturē. Šogad D. Grībauskaite aicinājusi visus lietuviešus Neatkarības dienu “svinēt ar izdomu” – ir atvērta īpaša mājaslapa, kurā var atrast aktivitātes, kā valsts svētki tiks svinēti dažādās kaimiņvalsts vietās un starp tautiešiem ārzemēs. Tie būs koncerti, sporta spēles, pasākumi bērniem un citas iniciatīvas, piemēram, Rīgā lietuviešu jaunieši sestdien par godu Neatkarības dienai rīkos tango vakaru. Savukārt Neatkarības dienā lietuviešu kopiena Latvijā svētkus atzīmēs ar dievkalpojumu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Šajās dienās notiks arī vēstniecības rīkota pieņemšana un mākslinieka Mikaloja Konstantina Čurļoņa mākslas darbu izstādes atklāšana muzejā “Rīgas birža”. Jautāts par lietuviešu mūsdienu identitāti, R. Degutis uzsver, ka katra lietuvieša asinīs ir lepnums par valstiskuma tūkstoš gadu vēsturi, viduslaiku vareno Lietuvas dižkunigaitiju un valstiskuma turpināšanos Lietuvas–Polijas ūnijā. Tomēr vēstnieks uzsver, ka viduslaiku Lietuva bijusi milzīga valsts, kurā desmit procentu cilvēku bija lietuvieši, taču tā veidoja lietuviešu identitātes daļu, kad tika dibināta 1918. gada republika, balstoties uz lietuviešu etniski apdzīvotajām zemēm. Vēstnieks norāda, ka katoļu baznīcai bijusi būtiska loma lietuviešu identitātes izveidē, kaut arī viņi bijuši pēdējā Eiropas nācija, kas to pieņēmusi. “Izvēle viduslaikos pieņemt katoļticību bija arī stratēģisks solis, jo mēs izvēlējāmies Romu, nevis Bizantiju, apliecinot savu piederību Rietumu kultūrai un vērtībām,” teic R. Degutis.
Par mūsdienu lietuviešu paaudzi R. Degutis stāsta, ka viņu lielākais ieguvums ir tas, ka viņi jūtas kā eiropieši. Savukārt, runājot par latviešu un lietuviešu saiknēm, vēstnieks teic, ka viņam patīkot vēsturiskā leģenda, par kuru vēsturnieki strīdas, proti, ka karalis Mindaugs ir bijis precējies ar karalieni Martu, kas nākusi no Latgales puses, un netālu no Aglonas bazilikas atrodas pilskalns, uz kuru savulaik stāvējusi viņas pils. Vēstnieks stāsta, ka pirmskara Latvijā un Lietuvā skolās bērni zinājuši abu valstu himnas. “90. gadu sākumā mēs balstījām mūsu attiecības uz kopējām interesēm – uz to, ka mums bija skaidra ilgtermiņa interese – atgūt neatkarību – un vienlaikus tā bija balstīta uz mācībām, kas gūtas starpkaru periodā,” saka R. Degutis. Viņš uzskata, ka mūsdienās Latvija un Lietuva ir ciešākās sabiedrotās un kopīgi darbojas NATO un ES, kur īsteno savas intereses.
